Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

"Tomass," Grēta pavērās vidējā krodziniekā mazliet ilgāk nekā pieklātos. "Lai iet sula," meitene izlēma. "Bērzu," arī tas bija kaut kas neparasts. Kāpēc lai pie reizes nenobaudītu vēl kaut ko?

Kad Grētas priekšā tika nolikts šķīvis ar trīs pieklājīga izmēra asariem, meitene tos nopētīja, bet tā bija interese nevis aizdomas vai riebums. Viņa pagrozīja šķīvi, ielūkojās zivīm tukšajās acīs. Jā, pēc idejas viņa zināja, kādas ir zivis, bet tās parasti attēloja dzīvas. Arī uz izkārtnes tepat virs krogus durvīm. Šīs tomēr izskatījās nedaudz savādāk. Mazliet mazāk karaliski. Bet smarža joprojām vēdīja visai interesanta un kārdinoša. Apgriezusi šķīvi uz riņķi, piebāzusi degunu pie zivs, pabakstījusi tās sānus ar pirkstu, Grēta uzsmaidīja Renlijam par viņa paskaidrojumu. Jā, tādas laikam bija tās zivis. Tomēr bija grūti uzreiz saprast, no kura gala tam ķerties klāt, tāpēc Grēta vispirms pavēroja, kā to dara citi, un tad pamazām pati ķērās klāt — nolauza galvu, atdalīja spuras, pārdalīja ķermeni uz pusēm, lai vismaz lielo asaku var izņemt uzreiz, un tad pirmo reizi nogaršoja zivi. Tas patiesi bija kaut kas! Maigā asara gaļa izkusa uz mēles un atstāja nelielu asumiņu. Asakas, protams! Nācās ņemt palīgā pirkstus, lai no tām tiktu vaļā, bet pēc brīža jau nākamais kumoss ceļoja uz meitenes muti.

"Man garšo zivis," kad viņa bija apēdusi pusi no pirmā asara, Grēta paziņoja. "Tās ir garšīgas un nemaz nav skumjas," Viņa ķērās klāt otrai pusei, kad Renlijs pieliecās, lai izstāstītu par istabiņām. "Labi, lai iet man arī istaba," Grēta uzrunāja garām ejošo brāli. Šodiena bija karaliska, lai arī nāca miegs un vēders prasīja vēl, tāpēc viņa nekavējās turpināt tiesāt asarus, piedzerdama bērzu sulas. Arī tādas nebija dzertas, tomēr to skābums šķita pazīstams un kādreiz baudīts kas līdzīgs. Taču piņķerēt atmiņas mezglus, cenšoties to tagad atcerēties, Grētai bija slinkums. Viņai galvā bija zivis un doma par istabu. Savu istabu.