Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[echo3]

Maiznieka apstiprinošā atbilde bija patīkama. Ronards ielāgoja, ka pēc speķa klaipiem uz šejieni jānāk vakarā, vai arī jāiegriežas pasūtīt, lai beķeris zina, kurā brīdī pircējs nāks pēc preces, un neizpārdod visu.

Zvaigžņu dejotāja nemulstot gāja pa līkloču ieliņām, aizvezdama visus tieši uz "Resno asari". Ieročnesējs, jāsaka, arī nebūtu apmaldījies, lai gan, iespējams, viņš ceļu iegaumēja citādāk. Ronards zināja virzienu, un, būdams pilsētnieks, neļāva sevi samulsināt ieliņu "meimurošanai", pat, ja kādā vietā viņš bija pirmo reizi. Protams, kas kurā ēkā ir, to gan var noskaidrot tikai ar laiku.

Labsrīts, saimnieki! - Ronards ienāca krogā, uzreiz pasveicinot. Pāri visai kroga telpai savu pasūtījumu viņš neizkliedza, bet piegāja pie tā no trim brāļiem, kurš pievērsa viņam uzmanību. - Lūdzami, man brokastis, ar zivi vai gaļu, vienalga, kas ātrāk gatavs. Kausu alus klāt. Un vai jums ir brīva istaba vai var būt arī gultasvieta? - Paēst, un tad nedaudz pagulēt.

Ieročnesējs arī piegāja pie galda, ap kuru pamazām sēdās mēra sapulcinātie biedri, nosprādzēja savu mugursomu, pieslēja to pie galda kājas un apsēdās pretī rindiņā sasēdušajiem.

Šo rakstu rediģēja echo3: 26.03.2014 10:19