Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

Grēta apskatīja kukuļus, maizītes un pīrāgus, pēc tam brīdi paskatījās uz daudzajām sudraba monētām, bet pavisam drīz tām atradās vieta turpat, no kurienes bija radusies zelta monēta. Laikam jau savādais apģērbs slēpa tādas krokas, kurās bija gana vietas veselai bagātībai. Kustoties gan tās žvadzēja, bet tas tikai atgādināja zvārguli, kas pavadīja Grētas dejas.

Arī kukuļu izmērs meiteni nemulsināja. Drīz vien no azotes tika izvilkts vēl viens tumši sarkans lakats, it kā viņa tādos vien būtu tērpta. Izklāts uz galda, tas izrādījās pietiekami liels, lai, glītā kaudzītē saliktas, maizes aizņemtu tikai pašu viduci. Pielocījusi malas un brīvos galus savijusi tādās kā resnās virvēs, viņa tos sasēja un veikli pārmeta veidojumu uz pleca šķērsām pāri krūtīm. Izskatījās, ka šādu paunu siešanā Grēta ir meistare, jo lakats ar maizēm labi piegūla viņas ķermenim, atstājot rokas brīvas. Viena smalkmaizīte palika ārā, to meitene paņēma vienkārši rokās.

Grētai nebija iebildumu dalīties ar Taliu kukulī, ja viņa vēlējās. Vērojot, kā otra meitene iepērkas, Grēta vēl izmantoja brīdi, lai vilktu nāsīs jauko smaržu. Tagad, kad bija jau kādu laiku būts tik aromātiskā telpā, tā vairs nešķita tik spēcīga. Tomēr drīz arī tas jau šķita gana. Viņa atsveicinājās no maiznieka, novēlēja veiksmīgu dienu un izgāja ārā. Šeit atkal bija jūras vējš, atgādinot, ka ir jāiet pēc zivīm. Skatoties virzienā, kas vedīs uz krogu, Grēta gaidīja, kad visi būs tikuši galā, lai dotos atpakaļ. Ieliņu mudžeklis meiteni vairs nebiedēja, jo vienreiz šo ceļu viņa jau bija gājusi. Anoki mēdza teikt, ka ceļš, ko esi gājis, vienmēr paliek tevī. Grēta to bija jau septiņpadsmit reizes piedzīvojusi, tāpēc tagad tas šķita nieks.

Te pa kreisi,
Tur pa labi,
Vienu reizi,
Abi labi.
Pāri pārkāpt,
Riņķī, apkārt...