Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Urdrunir]

Kad izrādījās, ka sanākušie ļaudis pat bija gatavi iepirkties, maiznieks sāka smaidīt kā dienas vidus saulīte. Valdegara priekšā aši sarindojās sešas smalkmaizītes. Tiesa gan maizniekam nebija kur tās ievietot. Laikam pilsētnieki nāca ar savām kuļķenēm vai arī nesa maizi projām rokās vai grozos, kādus visu rītu dabūja staipīt māceklis. Pie Grētas sajūsminātajiem izsaucieniem gan vīriņš viegli apjuka. Visu uzreiz? Viņš vērtējoši lūkojās meitenē, lai noteiktu, vai viņa var arī par saviem gardumiem samaksāt. Bet kompānija kopumā neizskatījās pēc ubagiem. Tie neprasīja dot viņiem saldmaizes, bet gan drīzāk centās palaist nagus. Burkānmaize un siera karaša. Un rekur melnā maize ar riekstiem, ja kundze tā vēlas. Un korinšu maizītes un rožu maizītes. Ar zivi gan man nav, toties ir krabju pīrādziņi. Ja kundze ir gatava šķirties no četriem šiliņiem, tad viņa dabūs nogaršot visu, kas vien man ir. Maiznieks pacēla acis uz Grētu.

***

Spirgts rītiņš, kungs! Attrauca vidējais brālis krogā un pameta aci pāri plecam uz pavarda pusi. Mums būs miežu putra ar krējumu. Bet, ja kungs vēlas es varu piegrauzdēt speķīti vai uzmest uz pannas kādu desiņu. Un klāt kādu kausiņu miestiņa? Vai varbūt glāzīti ruma vai vietējā zemnieku bumbieru degvīna? Vīrs rosījās tuvumā un uzmanīgi nopētīja, kā Adorils izturas pret saviem ieročiem. Neesmu kungu iepriekš redzējis pilsētā. No kuras puses nākdams un kādās darīšanās? Liekas, ka tiem, kas apkalpoja vietējos tas bija dabīgi izstrādājies paradums. Viņi gribēja zināt kas atnācis ciemos, lai varētu atbildēt uz vietējo jautājumiem. Vai kungs ir kaut kur apmeties? Es varbūt varu piedāvāt kambari? 4 šiliņi par nakti, brokastis ieskaitot. Lētāk diezin vai kaut kur atradīsiet.

Tikmēr uz kāpnēm nodunēja smagi soļi un tiem sekoji daži vieglāki. Pie blakus galdiņa sasēdās muskuļots tēvainis ar palielu alus vēderu un divi jaunekļi, kas galīgi neizskatījās viņam līdzīgi. Viens ruds, garš ar vasarraibumiem klātu seju, bet otrs - īsāks, stiegrains un paplāniem, pelēcīgiem matiem. Laikam meistars ar palīgiem. Vecākais brālis pēc brīža visiem trijiem nolika priekšā bļodiņas ar putru, mazus māla kausiņus ar putojošu miestiņu, biezus rupjmaizes riecienus un sviesta cibiņu un krējuma podiņu. Labu apetīti, kungi! Pat balsis brāļiem bija līdzīgas. Kā gulējāt? Vējš pārāk stipri negrabinājās gar logiem? Vētra acīmredzot nebija bijusi tikai jūrā. Arī pilsētnieki to bija varējuši just, lai gan šeit vismaz pamats zem kājām nelīgojās.