Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Urdrunir]

Maiznieka māceklis turpināja savu iepriekš aprakstīto ceļu,- pa labi, pa kreisi, pa labi, pa kreisi. Atbraucēji virzījās pa ieliņām un priekšu un pamazām pārņēma sajūta, ka iešana kļūst vieglāka. Liekas, ka visu ceļš veda pa kalna nogāzi uz zemākām vietām. Arī mājas šeit nebija tik greznas, kā tuvumā mēra mītnei. Kārtīgas pilsētnieku akmens mājas. Daudzām virs durvīm karājās izkārtnes, attēlu veidā vēstīdamas par amatniekiem, kas tur dzīvoja. Daži no meistariem un viņu palīgi jau bija uzsākuši šīs dienas darbu. Bārddzinis izmanīgi skrāpēja kāda pilsētnieka vaigus, nepārtraukti čalodams un zibinādams spožu asmeni. Miesnieks skārnī uz āķiem karināja putraimu desas. Starp zemākājām ēkām pavīdēja liels, drūms tornis, kura skats uzdzina neomulīgus drebuļus. Līdz beidzot tā bija klāt,- vieta, kur viena pie otras atradās vairākas maizes ceptuves. Smaržas plūda no visurienes. Puika pagrūda vaļā tuvākās durvis un palaida visus iekšā.

Nu, tad beidzot! Kur tu tik ilgi vazājies? Zelli sveicināja omulīgs vīriņš ar miltiem noputējušu priekšautu un baltu mici galvā. Vanamēra kundze gribēja burkānmaizi. Hop-hop! Maiznieks norādīja uz kārtējo grozu, kas puikam bija jānogādā pie pircējiem. O! Dāmas un kungi! Lielisks rītiņš. Atnācāt panašķoties? Veikala saimnieks pamanīja zēniņa atvestos viesus. Svaigas korinšu maizītes ar medu. Tikko no krāsns. Pusducis par šiliņu. Vai varbūt jums prāts nesas uz ko nopietnāku? Karašas ar sieru. Šiliņš kukulī. Cenas bija padārgas. Iepriekšējā pilsētā, kuru atbraucēji bija pametuši, maizi varēja dabūt divas reizes lētāk. Taču šeit pilsēta bija aplenkumā. Pārtika dabīgi sadārdzinājās.

***

"Resnais asaris" vēl tikai sāka mosties. Tie, kas šeit bija apmetušies iepriekšējā vakarā un kuriem nebija pa galvu un pa kaklu jāskrien tālāk, vēl tikai rāpās ārā no gultām. Uzreiz aiz neliela vējtvera skatam pavērās plaša, bet zema krogus istaba. Tuvāk durvīm stiepās garš galds ar soliem, pie kura parasti sēdēja tie, kam maks bija tukšāks un kuri ēda no lielā katla tās dienas piedāvajumu. Pa labi bija izvietoti vairāki galdiņi, pie kuriem varēja ērti sasēsties trīs līdz pieci apmeklētāji. Tur pat netālu stiepās arī kāpnes uz otro stāvu. Slīpi pāri greznojās bāra lete un plaukti, kuros spulgoja dzērienu pudeles. Uz letes dusēja alus mučele. Zem letes - pamatīga runga, bet to ciemiņi reti dabūja redzēt. Telpas dibengalā izvietojās liels pavards, kurā vajadzības gadījumā varēja izcept veselu cūku. Pašreiz tur vienā malā vira putras katls, otrā šņāca tējkanna, bet pa vidu uz oglēm pannā čurkstēja zivis. Ap ēdieniem grozījās blonds, spēcīgs vīrs, tā ap gadiem četrdesmit. Viņam ļoti līdzīgs, tikai pāris gadus jaunāks vīrs slaucīja alus kausus baltā linu dvielī. Vēl viens, gandrīz tāds pats tikai vēl dažus gadus jaunāks, pa sānu durvīm ienesa klēpi malkas un nokrāva pie pavarda. Nevarēja būt divu domu, ka visi bija vienai mātei dzimuši.

Brokastis? Vidējais brālis ieinteresēti nopētīja ciemiņu un pamāja uz vienu no mazajiem galdiņiem, kuram gādīgi ar dvieli notrauca neredzamus putekļus. Krodzinieki pilsētniekus zināja un svešo atpazina nemaldīgi, tāpēc labprāt iedrošināja palikt savā iestādījumā.