Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Sindra]

- Renlijs... es esmu Renlijs. - jauneklis smaidot atbildēja meitenei ar elfu asinīm. Talia. Tāds redz viņai bija vārdiņš.
Tad arī citi steidza informēt par saviem vārdiem. Klāt saucot, protams, arī uzvārdus.
Renlijam nebija uzvārda. Ne tādēļ, ka viņš nevēlētos stādīties priekšā pilnā vārdā. Bet tas jau nebija tik būtiski. Viņi tāpat ikdienā nelietos pilnos vārdus. Vismaz jācer, ka tā. Jo puisis, lai arī nesūdzējās par savu atmiņu, varēja saderēt, ka Adorila pilno vārdu vēl tādu brīdi neatcerēsies.

Zvaigžņu dejotāja...
Renlijs sarauca pieri. Protams, ka šāda profesija, lai vai kas tas arī nebūtu, viņam neko neteica. Bet viņš nesteidza Grētu uzreiz iztaujāt un pratināt. Gan jau viņiem būs tam laiks. Iepazīt vienam otru, kā arī viņu spējas. Bija taču kaut kādi īpaši iemesli, kādēļ kapteinis bija izvēlējies tieši viņus. Gan jau šie iemesli atklāsies.

Burvis sekoja maiznieka puikam un pa ceļam pētīja ēkas, kurām viņi gāja garām. Protams, uzreiz iegaumēt ceļu neizdevās un ja viņam vienam vajadzētu doties atpakaļ, nu kaut vai uz to pašu mēra namu, Renlijam vajadzētu palīdzību.

Tad tas būs "Resnais Asaris".
Puisis pasmaidīja. Viņam patika apziņa, ka pārējie biedri bija piekrituši viņa izvēlei un neviens nesteidza iebilst. Renlijs gan savu patikšanu īpaši necentās izrādīt, lai tīši neizraisītu jauniegūto biedru pretošanos viņa vadībai.
Pie kroga ēkas jaunā burvja skatiens aizkavējās ilgāk. Taču arī viņaprāt ceptās zivis var pagaidīt. Renlijs izvēlējās doties kopā ar tiem, kas devās pēc svaigās maizes. Nebija gan tā, ka puisis būtu smalkmaizīšu milzīgs cienītājs. Tas vairāk bija kompānijas dēļ un lai vēl kaut ko apskatītu pilsētā, bez apmaldīšanās iespējas.