Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Andromeda]

Adorils tādu vētru uz jūras nekad nebija pieredzējis. Taisnību sakot, viņš jūru vispār nebija līdz šim redzējis. Tik trauksmainas, rēcošas kalnu upes un domīgus, klusējošus ezerus. Par jūru viņš bija dzirdējis no ceļinieku stāstiem, kas reizumis ieklīda viņu apvidū.

To spēku, tās dusmas, kas gāzās pār nieka pagali, kas knapi noturējās uz viļņu galiem. Arī Adorils, kā jau visi citi centās atrast kaktu, kurā nolīst, ietīties savā apmetnī līdz ar visām savām mantām un vēlams izdzīvot lielo ķibeli, ja vien tā bija nolemts.

Tagad viņš bija ieņēmis vietu netālu no durvīm. Nakts notikumi šķita vēl aizvien visai dzīvi, lai arī par to domāt negribējās. Apmetnis bija piesūcies ar slapjumu un smagi nokarājās līdzās. Viņš klusēja. Tomēr nevarēja teikt, ka puisis neizrādītu nekādu interesi vai vēlmi iesaistīties. Viņš uzmanīgi klausījās. Roka pēc liķiera nesniedzās. Arī zeltu viņš paņēma viens no pēdējiem. Lielāku viņa interesi piesaistīja karte, kuru viņš rūpīgi aplūkoja pār plecu vīram, kas to centās ieskicēt uz pergamenta.

Dodoties laukā, Adorils zīmīgi pamāja mēram, tā atvadoties bez vārdiem. Tur jau bija pārējie biedri un apsprieda uz kurieni doties tālāk. Adorilam bija vienalga, galvenais, kaut kur siltumā izžāvēt mantas un paēst. Tad jau varēs tālāk domāt. Šobrīd ar domāšanu nevedās, drīzāk vilka uz ērcīgumu. Par spīti tam, puisis izskatījās draudzīgs.