Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

"Sajārs reti runā. Viņš parasti rāda. Bet ne ar acīm. Es esmu viņa acis un vārdi," Grēta centās paskaidrot to, ko tikko bija izdarījusi. Viņai tas šķita pilnīgi normāli, jo tieši tā funkcionēja liela daļa viņas ikdienas. Ne jau kā marionetei pildot dieva gribu, bet klausoties un sajūtot. Sajūtas reti maldināja, arī šoreiz tās bija bijušas precīzas. Grēta bija šaubījusies, vai arī svešā zemē tik spēcīgi sajutīs sava dieva klātbūtni, tomēr tagad viņas bažas bija klīdušas. Šoreiz tum-tum bija apzināts un lepns.

"Es gribētu kādreiz pagaršot zivi," kad sākās runas par krogus izvēli, Grēta sapņaini ieminējās, it kā zivs būtu tāds pasaules dārgums, ko tikai izredzētie un īpašie ļaudis var likt uz galda. Kā visu ēdienu karalis, garšas kulminācija, kaut kas tāds, pēc kā baudīšanas varētu tiekties visu dzīvi. Grēta nekad nebija ēdusi zivis. Salādus bija. Lai gan arī tie šeit varēja būt savādāki. Renlijs, un arī šo vārdu Grēta izgaršoja kopējās maltītes gaidīšanas noskaņās, laikam pārzināja vietējo ēdienkarti, lai arī iepriekš nekādas norādes nebija, ka starp svešiniekiem ir kāds vietējais.