Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Rouzijs]

- Vilki? - Talias lūpās atausa smaids. - Tas ir tieši tas, kas man vajadzīgs. - Bet iespējams, meitenei vajadzētu paskaidrot. Roka pārslīdēja pār loku, bet drīzāk tā bija tikai neapdomīga darbība. - Es vēlos sev iegūt uzticamu draugu, kungs. Vilki tādi ir, es varu kādu no tiem piejaucēt un viņš būs mans palīgs, mans kompanjons. - Talias skatiens slīdēja no kartes līdz mēram. Izskatījās, ka pārējie jau bija devušies ārā, arī meitenei vajadzēja pasteigties.
- Es nu došos, jauku dienu, ser. - Pieliekusi galvu, tumšmate atvadījās un izgāja ārā no mēra mājas, lai sajustu jūras gaisu.

Viņa joprojām bija pateicīga visiem dieviem par to, ka bija pārdzīvojusi šo nakti.
Bet drīz vien jūras smaržu nomainīja svaigas, tikko ceptas maizes smarža. Mutē saskrēja siekalas un tāpat kā otru meiteni Taliu interesēja, kur var iegādāties svaigu maizi. Viņas skatiens lūkojās uz jaunekli, pirms viņš vēl bija paspējis aizbēgt prom, pie saviem darbiem.

Talia palūkojās uz Valdegaru. - Es domāju, ka mums jāiet uz krogu. - Tikai meitene nedefinēja uz kuru. Un viņas vārdus apstiprināja Renlijs, skatiens jau atkal aizkavējās pie puiša. - Re, mēs varam iet uz "Resno Asari", kā jau... - viņš teica. Talia pieklusa. - Piedod, es nezinu tavu vārdu. - Medniece atvainojās Renlijam.
- Esmu Talia Storma. - Meitene iepazīstināja ar sevi, ja nu kādam interesēja, bet ja viņi būs biedri, tad vismaz vārdus vajadzēja zināt.