Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Sindra]

- Nu... tad Renlijs. - Jauneklis atbildēja uz meitenes nosaukto vārdu un mazliet ķircinoši pasmaidīja, kad meitene apgalvoja, ka nu jau viņa puiša vārdu spēs atcerēties.

Lai arī izskatījās, ka jauneklis teju nekaunīgi blenza virsū, kā Grēta dzēra, patiesībā, viņš bija aizdomājies par meitenes teikto. Smilšu vētra. Tas izklausījās iespaidīgi. Vai pareizāk sakot, tas izklausījās pēc iespaidīgas burvestības, kuru Renlijs labprāt iegūtu savā īpašumā. Viņš spētu uzburt smilšu vētru un vienīgais patvērums būtu, no viņa slēpties.

Iedomas aizdzina viņa virzienā pastieptā ūdens blašķe. Renlijs noraidoši pamāja. - Nē, paldies. - jauneklis labprāt vēl mutē paglabātu ķiršu liķiera garšu. Viņš laikam bija vienīgais, kurš bija paspējis mēra dzērienu teju izmalkot visu glāzi.

Soļi, ceļš, ritms... Renlijs tā īsti nesaprata. Tomēr viņa skatiens domīgi kavējās pie jaunās sievietes, vērojot, kā viņas kājas turpina dipināt pret gludajiem bruģakmeņiem.
Sajāram par godu.
Lai vai kas būtu Sajārs. Renlijs nebija dzirdējis tādu vārdu.
Un tad viņa pateica, ka būšot ēdiens un ieradās zēns ar maizi. Renlija piere saraucās.
Viņa ir pareģe? Dejojot svarīgās dejas viņa spēja pareģot nākotni? Un vai tas Sajārs būtu dievs?
- Tas Sajārs tev tikko pateica, ka šeit nesīs maizi? - jautājums nebija gluži smalki noformulēts. Bet viņi jau vairs arī neatradās smalkā pieņemšanā pie mēra. Un ārpus tādām vietām, Renlijs varēja runāt gluži parastu valodu.


- Es gribētu uz "Resno Asari". - Renlijs darīja zināmas savas vēlmes no mēra mājas iznākušajam rakstvedim.
- Man vienkārši labāk garšo cepta zivs, nekā salāti. - jo rozes bija puķes. Un puķes bija salāti. Un zivs bija labāka par salātiem.
Jauneklis mulsi pasmaidīja.