Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Roviela]

Valdegars nopriecājās par mēra atsaucību un, uzsmaidījis Smoksa kungam, pie tam smaids jauno cilvēku padarīja krietni jaunāku, un nu jau viņš pat izskatījās tik vecs, cik īstenībā bija, un, neliekot sevi lūgties, kārtīgi apsēdās, paņēma rakstāmrīkus, pergamentu un karti, un ķērās pie darba.
Viņš nepārzīmēja visu tā, kā tas bija kartē - tam nebija ne laika, ne arī vajadzības -, priesteris izmantoja zīmes, kādas saīsinātiem pierakstiem lietoja viņa mājās, un kuras tā kārtīgi līdz galam nevarētu nolasīt nezinātājs, tāpat nepārzīmēja visas svītras un smalkumus. Tā tiešām bija saīsināta shēma, domāta tam, lai labāk varētu saprast apkārtni.

Tas nekādi neaizņēma daudz laika, Valdegars rakstīja un zīmēja ar drošu roku rūpīgi un ātri, kā bija mācīts mājās un templī.
Nosusinājis nupat zīmēto un rakstīto ar pūderi, priesteris rūpīgi nolika rakstāmrīkus un saritināja karti.
- Pateicos, godātais! - viņš cēlās augšā, lai noliktu somā jaunieguvumu. - Neuzdrošinos vairāk kavēt jūsu laiku.

Kārtīgi atvadījies un paņēmis savas mantas, Valdegars pēc laiciņa parādījās uz mājas sliekšņa, samainījies ar kalpotāju, kas nesa kaut ko ļoti smaržīgu, noteikti maizi, un ar acīm meklēja, vai te vēl ir kāds no pirmīt redzētajiem, vai visi jau aizgājuši.
Tepat vien vēl viņi bija, un puisis paspēra tos dažus soļus līdz redzētajai trijotnei.
- Ko tagad pasāksim? - viņš jautri ievaicājās. Svaigais gaiss un vēl iegūtā karte pamatīgi uzlaboja garastāvokli. Pat miegs vairs tik ļoti nenāca, toties gribējās ēst, par ko nupat, nupat tik pēkšņi atgādināja svaigās maizes aromāts. - Es gribu ēst.