Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

Puisis, kas nebija nosaucis savu vārdu, uzdeva jautājumu, uz ko Grēta sākumā pat īsti nezināja, ko atbildēt. Kāja jau cēlās, lai piesistu tum, kad viņa par to iedomājās un nolika kārtīgi blakus otrai.

"Es dejoju, bet tas ir Sajāram par godu. Tās ir ļoti, ļoti svarīgas dejas," viņa nopietni atbildēja un tūlīt arī nodemonstrēja. Tum-tum, tum-tum, uz gludajām plāksnēm piesita Grētas zoles, viņai dodoties pretī vējam. Daži soļi, tad mirkli pauze, uz āru pavērstas plaukstas, nopietns skatiens tālumā. Tum-tum, tum-tum, vēlreiz nodipēja tajā pašā ritmā. "Tur būs ēdiens," Grēta pastiepa roku virzienā, kurā bija tikko pārvietojusies. Tajā brīdī uzvēdīja spēcīgs maizīšu aromāts. Tik spēcīgs, kādu te, tālajā zemē, Grēta nebija gaidījusi. Pēkšņa sajūsma pārņēma meiteni. Sajārs viņu dzird! Viņš dzird un atbild! Aiz prieka par šo pārliecību viņa pat neiedomājās uzmeklēt smaržas avotu. Pagriezusies pret abiem jaunekļiem, viņa staroja. "Tās ir ļoti svarīgas dejas!" Grēta atkārtoja, šoreiz ar neviltotu prieku balsī un sejā, beidzot pamanot puiku, kas šurp bija atnesis tik kārdinošo smaržu. Kuņģis, kas iepriekš bija protestējis pret jebkādu saturu, tagad iegaudojās.

"Hei!" tāpat puikam uzsauca arī Grēta, kad tas bija nomainījis savus grozus. "Kur var dabūt tik smaržīgu maizi?" viņa vaicāja, joprojām vilkdama plaušās gaisu, kas nu vairs nesmaržoja pēc rozīņmaizēm, toties atkal atgādināja par jūru. Tomēr tik smaržīgas maltītes dēļ svešiniece bija gatava iemainīt vismaz daļu no zelta ripiņām.