Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Sindra]

- Tad es laikam savējo nemaz nesaukšu. Tāpat neatcerēsies. - Renlijs iesmējās. - Bet tu man vari pateikt savu vārdu. - jauneklis ierosināja. Viņš gan domāja, ka spētu atcerēties jauniegūto biedru vārdus, pat ja tie nosauktu tos visi reizē. Bet pa vienam uzzinot noteikti būtu vieglāk.

- Vienmēr tā nenotiek. - ja vien tas svešinieci kā mierināja. - Vētra visu padarīja ļaunāku. - taču jādomā, ka tuvākajā laikā viņiem nekur ceļot, izmantojot jūras ceļus, nenāksies. Ja vien tas svešinieci spēja kā mierināt un apziņa spēja palīdzēt tikpat spēcīgi, kā būtu līdzējis ūdens malks.

- Laikam jau beigušās. - Renlijs paraustīja plecus. Viņa skatiens pavērsās uz tikko pa durvīm iznākušo bruņinieku. Kad arī citi sāka izklīst, tad jādomā, ka drīz vien viņi būs ceļā, kroga virzienā.

- Varbūt tev ir ūdens blašķe? - puisis apjautājās gaišmatainajam jauneklim. Nekā savādāk šobrīd viņš palīdzēt meitenei nespēja. Kā vien mēģināt saorganizēt palīdzību no kāda cita. Vismaz izskatījās, ka bruņinieka mantas nebija aizgājušas jūras dzelmes glabāšanā.
Skatienu no jauniegūtā biedra atrāva dipinoša skaņa. Renlija skatiens, neizpratnes pilns, palūkojās uz meiteni. - Ko tu dari? -
Varbūt viņai bija kļuvis vēl sliktāk? Vai varbūt auksti un viņa centās sasildīties lēkājot? vai varbūt meitenei vajadzēja uz labierīcībām?