Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[echo3]

Ronardam nekas vairāk vaicājams neatradās. Šobrīd vienkārši bija jāizguļas un jāizdomā, kā atrast to kareivi, kurš bija sūdzējies. Tas, ka sūdzība bija bez paraksta, ieročnesējam nepatika. Vienkāršākais veids būtu iet pie Olidū un pieteikties sardzē, kas nodrošinātu tikšanu kazarmās, bet te bija viens liels bet - šobrīd Ronards bija Smoksa dienestā. Randa karo, līdz ar to ir maz ticams, ka kapteinis vispār gribētu slēgt līgumus ar ārzemniekiem. Bet ko var zināt, varbūt grib gan uz izmēģinājuma laiku? Redzēs.

Jaukā tumsnējā meitene, kura bija izrādījusi rūpes par mēra labsajūtu, šķiet, pati jutās ne pārāk labi. Tā varēja spriest pēc steidzīgās atvadīšanās. Cerams, viņa nedosies viena svešajā pilsētā meklēt krogu naktsmājām? Drīz pēc meitenes prom devās arī diezgan grezni tērpts jauneklis, par kura profesiju ieročnesējam nebija nojausmas. Tad arī Ronards piecēlās, savāca savu uz muguras nēsājamo ceļasomu (kurā nebija nekā tāda, kam varētu būt kaitējis ūdens), paklanījās Randas mēram un gāja ārā cerībā, ka sarkanā tērpā ģērbtā meitene un zaļacainais puisis vēl ir tepat tuvumā.

Viņi tiešām bija turpat pie nama sliekšņa. Ronards piegāja abiem klāt, bet neko pagaidām neteica. Jāpagaida pārējie. Ieročnesējs uzcēla mugurā savu somu un sasprādzēja krūšu lenci. Zobenu viņš vienmēr nēsāja pie jostas, tā ka tagad bija pilnībā gatavs jebkādām gaidītām vai negaidītām cīņām. Mugurā no bruņojuma šobrīd viņam bija vien brigantīna ar plecu aizsargiem. Pārējais bija rūpīgi salikts somā.

Puisis arī pats ar atvieglojumu ieelpoja rīta svaigo gaisu.