Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Sindra]

Nu redz! Mēra kungs bija pamanījis alkatīgo skatienu, ar kādu Renlijs bija apveltījis naudas gabalus. Tas nebija pareizi un tā nedrīkstēja būt. Viņam būs jāmācās vēl vairāk paškontroli.
Šobrīd jauneklis centās izlīdzēties, kā nu spēja. Viņš turpināja iznesīgi malkot liķieri no smalkās glāzes, dāļāja pieklājīgus smaidus pie galda esošajiem un mēra kungam un izskatījās it kā visa tā kuģa katastrofa nemaz uz viņu nebūtu attiekusies, ja vien jaunekļa mati nebūtu nedaudz mitri un paspūruši.
Naudu viņš paņēma pats pēdējais un tad arī to ieslidināja kabatā tik viegli, it kā tai nemaz nebūtu nozīmes. Nekā savādāk jau viņš savu izkrišanu no tēla saglābt nevarēja.

Arī Renlijam pagaidām mēra minētie nosaukumi neko daudz neizteica. Viņa maņas tikai saasinājās izdzirdot minam Saramata armijas un tādas lietas. Tas bija svarīgi.
Vai kaut kas cits bija svarīgi? Iespējams, bet visticamāk ne šobrīd. Viņiem vajadzēja atpūsties pirms sākt likt prātus kopā, lai kaut kā parisinātu mēra kunga problēmas.
Bija skaidrs, ka cietušo uzvārdus viņiem nesauks. Bet tā nebija problēma. Renlijs bija vairāk kā pārliecināts, ka pats tiks pie vajadzīgās informācijas, tiklīdz kā uzsāks nopietnu meklēšanu pēc tās.

Karte... Jā, puisis bija redzējis kartes arī agrāk. Bet tāpat viņš apzinājās, ka īsa skatiena uzmešana apzīmētajam papīram neko daudz viņam tagad nedos. It īpaši kad viņi bija noguruši un kā izskatījās tad daži vēl joprojām cīnījās ar kuģošanas nelabumu. Līdzjūtīgs skatiens pavadīja meiteni, kas steidza pamest mēra kunga māju.
Kamēr citi pētīja karti, jauneklis piecēlās. Sakārtoja savu mitro apģērbu un uzmeta īsu skatienu vai krēsls zem viņa nebija palicis slapjš. Lai gan, pat ja būtu, diez vai viņš kaut ko daudz spētu mainīt lietas labā. Renlija skatiens sastapās ar otras meitenes skatienu. Jauneklis pasmaidīja. - Es domāju, ka nevajag mēra kungu mocīt ar šādiem nesvarīgiem jautājumiem. Kā jau Smoksa kungs minēja, tā ir informācija, kuru par kādu kapeiku mums labprāt izstāstīs jebkurš pilsētas puika. - nebija jēgas kavēt amatpersonu ar sīkumiem.
Un ko gan viņa darīs mežā? Medīs kuili? Jo viņai cepti asari neiet pie dūšas? Loks noteikti bija domāts medīšanai. Nevarēja arī nepamanīt elfu iezīmes meitenes vaibstos. Savdabīgi un interesanti. Renlijs nekad nebija sastapis nevienu elfu.

Jauneklis domāja, ka ir laiks doties meklēt krogu.
- Būšu ārā. - viņš vēl noteica, kā svarīga persona, ar kuras būšanu kaut kur, visiem noteikti jārēķinās. Jauneklis pieklājīgi, pēc visām etiķetes tradīcijām atvadījās no mēra un devās laukā no ēkas.


Renlija skatiens uzmeklēja dīvaini tērpto meiteni. - Pareizi būtu ar labu rītu, nevis nakti. - viņš noteica, skatienam aizkavējoties pie svešinieces. - Ir rīts. - Renlijs pasmaidīja, pamādams austošās gaismas virzienā.
Diemžēl, kompānija bija viss, ko viņš spēja šobrīd piedāvāt atbalstam. Arī Renlija ūdens blašķi bija piemeklējis somas liktenis.
- Ir labāk? - viņš līdzjūtīgi apjautājās, vēl joprojām pētīdams meiteni. Viņa laikam bija no tālām zemēm. Varbūt pat paspējusi pārdzīvot vairākas kuģu katastrofas. Briesmīgi... Viņam pašam pilnībā pietika ar vienu, lai tuvākajā laikā nekur kuģot negribētos.