Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

Grēta jau bija sākusi slieties kājās, tāpēc viņa gluži dabiski nonāca pie kartes. Atšķirībā no Anoki lietotajām, šī bija krāšņa un smalka. Meitene ar interesi nopētīja gan sīkās, iezīmētās figūriņas, gan aptuveno Randas un apkārtnes izvietojumu. Vismaz aptuveni kļuva skaidrs, kurā debesu pusē atrodas svarīgās vietas. "Tā tiešām izskatās ļoti smalka un vērtīga," Grēta uzteica mirušā karšu meistara darbu. Pat ja viņai tiktu piedāvāts ko tādu paņemt līdzi, meitene visdrīzāk atteiktos, jo bija radusi ceļu atrast savādāk, ne pēc līnijām, kas vilktas uz papīra. Šo karti varēja aplūkot kā neredzētu mākslas darbu.

Tomēr nesenais jūras brauciens un varbūt arī koši sarkanais dzēriens lika zemei zem kājām nedaudz salīgoties, tāpēc Grēta atbalstījās pret galda malu un piešāva mutei priekšā roku. "Atvainojiet!" viņa atkāpās. Tomēr ar to vien nepietika. "Es... atvainojiet... ar labu nakti," Grēta vien paspēja nomurmināt kaut kur sagramstītas pieklājības frāzes, kad pagriezās uz durvīm, lai ātrāk izkļūtu no šī cienījamā vīra mājokļa, pirms vēl neesošais kuņģa saturs ir gatavs izkāpt ārā.

Kaut kā spējusi tikt ārā pa durvīm, meitene palika saliekusies uz priekšu un ar plaukstām atbalstījusies uz ceļgaliem. Sejā iesitās vēsāks rītausmas gaiss, kas uz mirkli aptumšoja skatienu. Grēta smagi elpoja, tverdama ik vēsmu, kas palīdzētu tikt galā ar nelabumu. Tomēr vēders laikam apdomājās un vairs negrasījās aplaimot pilsētas bruģi ar savu saturu. Varbūt tā savādā smarža? Grēta pie sevis prātoja, iedomājoties ķiršu liķieri un lēnām izsliedamās. Rīta dzestrumā meitene sajutās krietni labāk. Šāda izturēšanās droši vien nebija gluži pieklājīga, tomēr pieķēzīt kunga kabinetu tik mājīgā miteklī šķita vēl nepareizāk. Apdomājot, vai tomēr neieiet atpakaļ un kārtīgi neatvadīties, Grēta, lēnām vilkdama nāsīs sājo jūras gaisu, nopētīja tuvāko apkārtni.