Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[Romija]

Tikai pēc iedrošinājuma Grēta pasniedzās pēc zelta dukātiem. Savā mirdzumā tie atgādināja zvaigznes. Anoki ciltī tieši Grēta bija tā, kuras pienākums bija pieskarties zvaigznēm, tomēr tas nekad nenotika tik tieši. Un viņai nekad nebija bijis īpaši daudz naudas. Nomadi nebija bagāti un augstākā vērtē turēja drošību, barību lopiem un ceļu zem kājām nekā metāla gabalus, kas uzveļ plecos lieku nastu. Bet viņa zināja, ka citur šīm zelta ripiņām nozīme ir daudz lielāka, kaut gan neapjauta, tieši cik liela vērtība ir piecām spožajām monētām.

Roka ar naudu nozuda kaut kur apģērba krokās, kur laikam bija kāda kabata vai cita iespēja noglabāt sīkus, dārgus priekšmetus. Šis zelts noteikti būs svarīgs, lai izdzīvotu vidē, pie kādas Grēta nebija radusi. Jau te starp bariņu dažādo ļaužu un pēc vēlā skata uz pilsētu meitene saprata, ka viņas tērps atšķiras. Tas bija ļoti ērts un praktisks, tomēr noteikti liktu viņu uzlūkot kā svešinieci, kas varbūt ne vienmēr būtu vēlams neuzkrītošai novērošanai. Jauna apģērba iegādei noteikti vajadzēs naudu. Bet kapteinis bija minējis arī par tempļiem un priesterienēm pilsētā, kas Grētai jau no paša sākuma šķita kā īstais atbalsta punkts. Viņai droši vien vajadzēs iepazīties ar tām. Bet ne šādai — pagurušai, novārgušai, neēdušai un savādi smaržojošai. Tā kā situācija šobrīd bija vispārīga un nekonkrēta, netika uzstādītas precīzas, ātri izpildāmas prasības par sniegto naudu, tad doma par kārtīgu miegu bija pirmā, kurai sekoja vajadzība iepazīties ar apkārtni un iejukt pūlī. Tas noteikti būs piedzīvojums Grētai, kas lielāko daļu dienu vadīja savu piecdesmit divu cilts ļaužu pulkā, bet Sajārs bija licis viņai iet. Un viņa gāja.

Tik vēlā stundā bija labi, ka citi spēja risināt praktiskas dabas jautājumus, jo Grēta noteikti nebija tā, kas šādā stāvoklī domātu par orientēšanos vai to, kā pilsētā tiek risināti jautājumi, kas klejojošā ciltī noteikti notika savādāk, piemēram, sargāja visi, kas to varēja, nevis tikai īpaši pieņemtas personas. Meitenes plaksti bija kļuvuši smagi, un nogurums nomāca izsalkumu, tāpēc gluži neviļus viņa vedināja šo tikšanos ar mēru beigt. "Jūs droši vien arī esat noguris, tāpat kā mēs visi! Es gribētu iet sameklēt naktsmājas, atpūsties un sakārtoties," Grēta vērsās vispirms pie mēra, pēc tam pārējiem šeit sēdošajiem. Skatiens slīdēja pāri visiem knapi iepazītajiem, mēģinot uzminēt, kurš no tiem visvairāk izskatās pēc pilsētnieka, lai labi orientētos namu ieskautajās ielās. Iepriekš runājušais jauneklis, varbūt pēc skata vecākais vīrs? Gaišmatis vairāk izskatījās un runāja kā viens no minētajiem sargiem, bet tumšmataisnās meitenes tēlu Grēta nespēja atšķetināt. Nolikusi atpakaļ pusizdzerto liķiera glāzi, jo tik stipru dzērienu viņa spēja baudīt tikai mazmazītiņiem malciņiem, Grēta saslējās, gribēdama ātrāk tikt pie miera.