Starp laktu un āmuru, [PZP] Fantasy Opcijas

[Urdrunir]

Ķiršu liķieris viegli smaržoja kristāla glāzēs un zelta dukātu ripiņas sarkani noplaiksnīja oglēm kamīnā sakrītot kaudzītē. Malakajs Smokss stāvēja pie loga un skatījās, kā saullēkts sāka iekrāsot debesis. Ausa jauna diena.

Randas mērs bija stalts kungs pāri pusmūžam, tumšiem matiem, kas pie deniņiem jau bija sākuši sirmot. Viņa pelēkās acis cieši pētīja katru, kurš gribēja ar viņu iesaistīties sarunā. Smoksa kungs noteikti bija bagāts un nejuta vajadzību to slēpt. Sarkana samta rītasvārki bija izšūti ar sudrabu un vietām atklāja smalku mežģīņu naktskreklu. Pirkstā mērs nēsāja pamatīgu zīmoggredzenu. Viņa darba kabinets noteikti pildīja savas funkcijas, taču krēslu un dīvāna apšuvumā jautās greznība un sudraba spalvaskāts izskatījās bieži lietots rakstīšanai.

Man prieks, ka esam varējuši vienoties. Pēc nelielas pauzes atkal ierunājās Smokss. Es domāju, ka mums ir jāsāk ar personu, no kuras ir atkarīga visas pilsētas drošība. Pilsētas sardzes kapteinis Diksons Olidū savā amatā stājās pirms desmit gadiem. Viņš posteni ir godam nopelnījis ar saviem varoņdarbiem pilsētas un apkārtnes zemnieku aizsardzībā. Tomēr pēdējos divus gadus viņam vairs tik spīdoši nevedas. Varbūt vaina ir viltīgos pretiniekos. Varbūt kapteiņa vīri ir noguruši. Bet varbūt Olidū kungam ir savi slepeni plāni. Jūs parbaudīsiet kapteini uz savu galvu. Mans vārds tur nedrīkst tikt pieminēts. Ja viņš ne pie kā nav vainīgs, tad es negribu sabojāt attiecības. Bet, tiklīdz jums ir pierādījumi, tā ziņojiet man pa tiešo. Sardzes kapteinis dzīvo mājā pie pilsētas cietuma. Tas ir, ja viņš ir pilsētā. Reizēm viņš dodas uzraudzīt nocietinājumus ārpus mūriem.

Ja jums ir jautājumi, es atbildēšu. Ja nē, tad jūs noteikti vēlaties atpūsties pēc ceļa. Es varu ieteikt vienu no diviem pilsētas krogiem. "Resnais asaris" ir lētāks un dzīvīgāks. Tas ir pie Ostas vārtiem. Jūs iespējams tam gājāt garām nākot šurp. "Auns un roze" ir klusāks un tur manuprāt ir prasmīgāks pavārs, bet tur nav tik labs alus. Tas atrodas netālu no Aitu vārtiem. Mērs uzlūkoja sanākušos viesus, no kuriem dažs izskatījās kā no ievērojami tālām zemēm nācis. Kapteinis Sangvini bija pamatīgi piegājis savai lietai un pacenties atrast īpašus eksemplārus Smoksa ieplānotajam darbam.

[echo3]

Uz kuģa Ronardam bija klājies draņķīgi. Nepietika ar to, ka viņš nekad nebija ceļojis ar kuģi, vēl vajadzēja uznākt arī vētrai, kas ieročnesēju piespieda iespiesties kaut kādā šaubīgā kaktā un palikt tur tik nekustīgam, cik vien tas bija iespējams. Kaut kādos apziņas dziļumos viņš gan iedomājās, ka tieši vētrai pateicoties, kuģis ir ticis līdz Randai, bet pat šī doma nespēja nomākt neticami smago apātiju, kas bija puisi pārņēmusi. Arī šobrīd nelabums vēl nebija pārgājis, tā ka Randas mēra piedāvāto liķieri Ronards dzēra ļoti uzmanīgi.

Tas, ko Smokss piedāvāja paveikt, laikam īsti nebija pieskaitāms kaujas varoņdarbiem. Bet Ronards visu noklausījās uzmanīgi, un paņēma arī naudas gabalus, kurus ielika jostas makā. Kādu laiku varēs iztikt. Viņa sapnim tas, protams, bija daudz par maz. Ieročnesējs centās saprast, ko nozīmē mēra uzskaitītās sūdzības par kapteini Diksonu Olidū. Pagaidām viņam neviena no sūdzībām nešķita nodevēja nosaukuma vērta. Visas varēja nozīmēt vien to, ka kapteiņa rīcībā ir pārāk maza armija.

Vai kareivjus savā vienībā kapteinis pieņem pats, vai arī to darāt Jūs, mēra kungs? - Tas bija diezgan būtisks jautājums. Naudu, visticamāk, maksā pilsēta, bet cik lielas ir Olidū pilnvaras armijas veidošanā? Kārtība varēja būt dažāda.