Pārgājiens, [PZP][GM][C] Vai Tu esi tam sagatavojies? Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

2011. gada 5. augusts, Kolka

Visa veida laika ziņās nedēļas nogali solīja ļoti siltu un saulainu, bez mazākās vēja pūsmiņas, piemērotu garākam pārgājienam. Un tā arī bija. Termometra stabiņi rādīja +26 grādus pēc Celsija, debesīs nebija ne mākonīša un mierīgais līcis rādīja, ka velti gaidīt kādu lielāku vēja pūsmu. Vienīgi varēja cerēt, ka pie jūras būs savādāk.

Kolkas centra miegainumu iztraucēja zili balts tālsatismes autobuss (Rīga - Roja - Kolka - Mazirbe), kas piestāja pie vietējā ziņojuma dēļa, kas bija izvietots tieši pie pieturas. No autobusa izbira vesels bars ļaužu, no kuriem daļa bija vietējie, daļa studenti, daļa tūristi, kas bruņojušies lielām mugursomām izklīda, kur nu kurais. Kādi pieci, viens precēts pāris, ap gadiem četrdesmit, divas jaunietes un bārdains vīrs salmu platmalē, aizgāja uz pretējās puses pieturu un patvērās tās nojumes sniegtajā ēnā.
Autobuss aizbrauca tālāk uz Mazirbi, palicis manāmi tukšāks. Vietējie aizgāja katrs uz savu pusi, studenti iegāja veikalā "Top!", kas atradās turpat blakus pieturai.

No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā nojume bija aprakstīta ar visādiem saukļiem, gan tādiem, kas cildināja Kolku, gan tādiem, kas cildināja atsevišķu cilvēku sliktās īpašības. Precētais pāris un vīrs platmalē, nolikuši mugursomas uz dzeltenā soliņa, turpināja autobusā iesākto sarunu par rudenī plānoto pārgājienu gar Gauju. Jaunietes, savukārt, atstāja mugursomas pie ceļabiedriem un aizgāja papētīt veikala klāstu.

[Grēkmeistars]

Skaļš "au!" bija viss, ko Dāvids spēja izdvest. Viņam bija gadījies krist no koka pāris reizes bērnībā, bet uzkrist UZ koka... vēl nekad. Dāvids juta asas sāpes kreisajā rokā un kājā, bet citādi piezemēšanās bija veiksmīgāka nekā varētu cerēt. Acis bija vietā, seja neskarta, ar mugurkaulu viss kārtībā. Puisis sāka dīdīties, lai pieslietos sēdus un saprastu, kur īsti viņš atrodas. Viņš aplūkoja bikses, pārbaudot, vai tās nebūs pārāk traki vai neveiksmīgi saplīsušas.

Lejā skanēja pazīstamas balsis. Tātad arī citi atrodas šeit. Un cerams, ka visi ir veseli.
Vēl joprojām nespēdams attapties no savādā lidojuma, Dāvids centās veiksmīgi tikt lejā no koka. Ozoli viņam šajā ziņā patika - ērti kāpjami. Šis nu gan bija viens varens vecis. Soma, protams, traucēja un arī nobrāzumi deva par sevi ziņu, bet lejā tikt viņam izdevās. Pēdējais lēciens no zemākā zara, un viņš neveikli piezemējās sūnās, kam sekoja vēl viens "au!."

Soma un fotoaparāts tika nomests sūnās. Dāvids piesoļoja pie krūma, kur cītīgi rosījās un dīdījās Žaks. "Varbūt pārgriezt pavadu? Vai kādā citā veidā atvienot?" Viņš jautāja Maikam, apskatot visnotaļ sarežģīto situāciju.

Šo rakstu rediģēja Grēkmeistars: 02.11.2010 20:20