Pārgājiens, [PZP][GM][C] Vai Tu esi tam sagatavojies? Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

2011. gada 5. augusts, Kolka

Visa veida laika ziņās nedēļas nogali solīja ļoti siltu un saulainu, bez mazākās vēja pūsmiņas, piemērotu garākam pārgājienam. Un tā arī bija. Termometra stabiņi rādīja +26 grādus pēc Celsija, debesīs nebija ne mākonīša un mierīgais līcis rādīja, ka velti gaidīt kādu lielāku vēja pūsmu. Vienīgi varēja cerēt, ka pie jūras būs savādāk.

Kolkas centra miegainumu iztraucēja zili balts tālsatismes autobuss (Rīga - Roja - Kolka - Mazirbe), kas piestāja pie vietējā ziņojuma dēļa, kas bija izvietots tieši pie pieturas. No autobusa izbira vesels bars ļaužu, no kuriem daļa bija vietējie, daļa studenti, daļa tūristi, kas bruņojušies lielām mugursomām izklīda, kur nu kurais. Kādi pieci, viens precēts pāris, ap gadiem četrdesmit, divas jaunietes un bārdains vīrs salmu platmalē, aizgāja uz pretējās puses pieturu un patvērās tās nojumes sniegtajā ēnā.
Autobuss aizbrauca tālāk uz Mazirbi, palicis manāmi tukšāks. Vietējie aizgāja katrs uz savu pusi, studenti iegāja veikalā "Top!", kas atradās turpat blakus pieturai.

No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā nojume bija aprakstīta ar visādiem saukļiem, gan tādiem, kas cildināja Kolku, gan tādiem, kas cildināja atsevišķu cilvēku sliktās īpašības. Precētais pāris un vīrs platmalē, nolikuši mugursomas uz dzeltenā soliņa, turpināja autobusā iesākto sarunu par rudenī plānoto pārgājienu gar Gauju. Jaunietes, savukārt, atstāja mugursomas pie ceļabiedriem un aizgāja papētīt veikala klāstu.

[Grēkmeistars]

Nupat vēl sajūsminātais Dāvids sāka apzināties, ka kaut kas pavisam nelāgs briest. Uzņemdams dažas bildes ar vēl neredzēto parādību (būs ko parādīt brālim!), viņš aši sekoja pārējiem uz meža pusi.

Īsts satraukums sākās, kad dažas no sievietēm tā kā sāka neturēties pie zemes, un arī Dāvids pats jutās kā pakļuvis zem milzīga skudrulāča. Cītīgi lolotais fotoaparāts tika aizbāzts aiz krekla; šoreiz paša puiša drošībai. Viņš centās paātrināt gaitu, lai nokļūtu vismaz līdz vietai, kur varētu labi pieķerties.

Kad vētra Dāvidu sāka nest uz jūras pusi, viņš jutās tikpat nobijies, cik pārsteigts. Grūti bija saskatīt, kas notiek ar citiem, bet viņš nebija vienīgais lidojošais objekts. Galvā zibēja dažādi domu fragmenti. Viens bija skaidrs: tās varbūt ir pēdējās minūtes...