Pārgājiens, [PZP][GM][C] Vai Tu esi tam sagatavojies? Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

2011. gada 5. augusts, Kolka

Visa veida laika ziņās nedēļas nogali solīja ļoti siltu un saulainu, bez mazākās vēja pūsmiņas, piemērotu garākam pārgājienam. Un tā arī bija. Termometra stabiņi rādīja +26 grādus pēc Celsija, debesīs nebija ne mākonīša un mierīgais līcis rādīja, ka velti gaidīt kādu lielāku vēja pūsmu. Vienīgi varēja cerēt, ka pie jūras būs savādāk.

Kolkas centra miegainumu iztraucēja zili balts tālsatismes autobuss (Rīga - Roja - Kolka - Mazirbe), kas piestāja pie vietējā ziņojuma dēļa, kas bija izvietots tieši pie pieturas. No autobusa izbira vesels bars ļaužu, no kuriem daļa bija vietējie, daļa studenti, daļa tūristi, kas bruņojušies lielām mugursomām izklīda, kur nu kurais. Kādi pieci, viens precēts pāris, ap gadiem četrdesmit, divas jaunietes un bārdains vīrs salmu platmalē, aizgāja uz pretējās puses pieturu un patvērās tās nojumes sniegtajā ēnā.
Autobuss aizbrauca tālāk uz Mazirbi, palicis manāmi tukšāks. Vietējie aizgāja katrs uz savu pusi, studenti iegāja veikalā "Top!", kas atradās turpat blakus pieturai.

No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā nojume bija aprakstīta ar visādiem saukļiem, gan tādiem, kas cildināja Kolku, gan tādiem, kas cildināja atsevišķu cilvēku sliktās īpašības. Precētais pāris un vīrs platmalē, nolikuši mugursomas uz dzeltenā soliņa, turpināja autobusā iesākto sarunu par rudenī plānoto pārgājienu gar Gauju. Jaunietes, savukārt, atstāja mugursomas pie ceļabiedriem un aizgāja papētīt veikala klāstu.

[Ungaarijas ragas...]

— Es jau saprotu, ka kā rūdītiem gājējiem, kājas alkst doties tālāk, — Zanda smaidīdama nopētīja kluba biedrus, un nostājās tā, lai atrastos ar muguru pret jūru un drupām — taču domāju, ka neviens neatteiksies paklausīties nelielā manā stāstījumā.
Tātad mēs šobrīd atrodamies Kolkas ragā, vietā, kur satiekas Dižjūra un Mazjūra. Šobrīd gan jūra, gan līcis ir mierīgi, taču vējainākā laikā var redzēt, kā viļņi tur tālāk krustojas. Kolka līvu valodā nozīmējot ass stūris, esmu gan dzirdējusi vēl vienu versiju, ka Kūolka nozīmējot mirsti ar. Kā nu tur pareizi ir, jāprasa pašiem līviem.
Šīs divas akmeņu čupas kādreiz veidoja bāku. Tā tika celta 16. gadsimtā un vairākkārt pārmūrēta. Taču šodien, kā redzat, vētru un ledus dēļ, vecās bākas drupas sarūk. Domājams, ka drīz arī šo atlieku vairs nebūs.

Abas jaunietes acīmredzami garlaikojās, taču Zanda vai nu to nemanīja, vai izlikās nemanām un turpināja stāstīt, ik pa brīdim ar roku norādīdama uz objektiem par kuriem tobrīd stāstīja, lai pievērstu pārējo uzmanību. Tiesa, kāda ģimene (jauns pāris ar apmēram trīs gadus vecu meitiņu), kuri bija pirms mirklīša pienākuši papriecāties par ragu, gan pienāca tuvāk un ieklausījās.

— Kolkas raga sēklis jūrā turpinās vēl apmēram piecus kilometrus. Un jau izsenis kopā ar Irbes šauruma piekrasti veido bīstamu vietu kuģiem, ne velti to dēvē par lielāko Baltijas jūras kuģu kapsētu. Lai uzlabotu navigācijas drošību, Krievijas jūras ministrija nolēma izveidot Kolkas sēkļa galā mākslīgu salu. To veidoja piecpadsmit gadus, un tagad jūs varat redzēt jauno Kolkas bāku.

Tur tālāk kāpā jūs varat redzēt tēlnieka Ģirta Burvja veidoto pieminekli Jūras paņemtajiem, kas simbolizē vārtus, caur kuriem redzama Kolkas bāka. Jūra ir paņēmusi arī Saules zīmi, ko 1996. gadā uzstādīja vietā, ko var uzskatīt par Eiropas centru, jo te, Kolkā, atrodas Eiropas līniju krustojums.

Labi, beigšu jūs mocīt ar savām runām. Ja ir kādi jautājumi, var man pa ceļam uzdot, labprāt centīšos uz tiem sniegt atbildes. Tad domāju, ka mēs ejam?
Pēdējais jautājums bija domāts Niklāvam, kurš piekrītoši pamāja ar galvu un nesteidzīgi sāka soļot gar jūras krastu. Zanda, uzlikusi plecos somu, viņam pievienojās. Muktiņi pasteidzās uzņemt pēdējos kadrus, jaunietes izskatījās atvieglotas un lēnām uzņēma tempu. Ritmiskas katla šķindoņas pavadīts, viņām pievienojās Maksims, lai iepazītos. Atpūtnieku ģimenīte turpināja priecāties par ragu.

Jūra ņirbināja sīkus vilnīšus niecīgā vēja pūsmiņā, dienasvidus saule nežēloja sava siltuma.