Pārgājiens, [PZP][GM][C] Vai Tu esi tam sagatavojies? Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

2011. gada 5. augusts, Kolka

Visa veida laika ziņās nedēļas nogali solīja ļoti siltu un saulainu, bez mazākās vēja pūsmiņas, piemērotu garākam pārgājienam. Un tā arī bija. Termometra stabiņi rādīja +26 grādus pēc Celsija, debesīs nebija ne mākonīša un mierīgais līcis rādīja, ka velti gaidīt kādu lielāku vēja pūsmu. Vienīgi varēja cerēt, ka pie jūras būs savādāk.

Kolkas centra miegainumu iztraucēja zili balts tālsatismes autobuss (Rīga - Roja - Kolka - Mazirbe), kas piestāja pie vietējā ziņojuma dēļa, kas bija izvietots tieši pie pieturas. No autobusa izbira vesels bars ļaužu, no kuriem daļa bija vietējie, daļa studenti, daļa tūristi, kas bruņojušies lielām mugursomām izklīda, kur nu kurais. Kādi pieci, viens precēts pāris, ap gadiem četrdesmit, divas jaunietes un bārdains vīrs salmu platmalē, aizgāja uz pretējās puses pieturu un patvērās tās nojumes sniegtajā ēnā.
Autobuss aizbrauca tālāk uz Mazirbi, palicis manāmi tukšāks. Vietējie aizgāja katrs uz savu pusi, studenti iegāja veikalā "Top!", kas atradās turpat blakus pieturai.

No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā nojume bija aprakstīta ar visādiem saukļiem, gan tādiem, kas cildināja Kolku, gan tādiem, kas cildināja atsevišķu cilvēku sliktās īpašības. Precētais pāris un vīrs platmalē, nolikuši mugursomas uz dzeltenā soliņa, turpināja autobusā iesākto sarunu par rudenī plānoto pārgājienu gar Gauju. Jaunietes, savukārt, atstāja mugursomas pie ceļabiedriem un aizgāja papētīt veikala klāstu.

[Roviela]

Alta, rakājoties pa mugursomu, gandrīz palaida garām ņiprās Elzas ierašanos, ar kuru viņa mazliet bija pazīstama. Toties balsi nevarēja nepamanīt, un tā kā citu balsi arī, kas kaut ko teica angļu valodā.
- Labrīt, labrīt! - tika veltīts paziņai, un, acis pacēlusi, gaišmate pie reizes uzsmaidīja glītajam vīrietim ar milzīgo vācu aitu suni. Botāniķei nebija iebildumu pret suņiem, ja vien tie bija labi audzināti, un šis noteikti izskatījās pēc šai ziņā īzcilākā parauga.

Mazliet vēlāk viņiem piebiedrojās kāda jauniņa meitene, kas smēķēja. Nu, vienmēr jau kāds tāds atradās, kas traucēja ceļabiedriem kārtīgi izjust apkārtējās dabas smaržas. Altai īpašu iebildumu nebija, vienīgi viņa mēdza izmantot savu ožu lietderīgi - noskaidrojot, ar kādiem augiem darīšana, bet gan jau būs labi. Gan jau smēķētāji tieši tobrīd blakus nestāvēs.
- Tie paši! - Alta atsaucās, apstiprinoši pamājot ar galvu.

Vēl mazliet parakājusies, viņa gandrīz novaidējās. Un mazā lāpstiņa? Kur man bija galva, ka to nepaņēmu! Tagad vairs nav laika skriet un to meklēt, Topā, protams, tādas mantas nav, nāksies iztikt ar nazi. Labi, ka tas ir biezs un izturīgs, kaut cērt.