Pārgājiens, [PZP][GM][C] Vai Tu esi tam sagatavojies? Opcijas

[Ungaarijas ragas...]

2011. gada 5. augusts, Kolka

Visa veida laika ziņās nedēļas nogali solīja ļoti siltu un saulainu, bez mazākās vēja pūsmiņas, piemērotu garākam pārgājienam. Un tā arī bija. Termometra stabiņi rādīja +26 grādus pēc Celsija, debesīs nebija ne mākonīša un mierīgais līcis rādīja, ka velti gaidīt kādu lielāku vēja pūsmu. Vienīgi varēja cerēt, ka pie jūras būs savādāk.

Kolkas centra miegainumu iztraucēja zili balts tālsatismes autobuss (Rīga - Roja - Kolka - Mazirbe), kas piestāja pie vietējā ziņojuma dēļa, kas bija izvietots tieši pie pieturas. No autobusa izbira vesels bars ļaužu, no kuriem daļa bija vietējie, daļa studenti, daļa tūristi, kas bruņojušies lielām mugursomām izklīda, kur nu kurais. Kādi pieci, viens precēts pāris, ap gadiem četrdesmit, divas jaunietes un bārdains vīrs salmu platmalē, aizgāja uz pretējās puses pieturu un patvērās tās nojumes sniegtajā ēnā.
Autobuss aizbrauca tālāk uz Mazirbi, palicis manāmi tukšāks. Vietējie aizgāja katrs uz savu pusi, studenti iegāja veikalā "Top!", kas atradās turpat blakus pieturai.

No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā nojume bija aprakstīta ar visādiem saukļiem, gan tādiem, kas cildināja Kolku, gan tādiem, kas cildināja atsevišķu cilvēku sliktās īpašības. Precētais pāris un vīrs platmalē, nolikuši mugursomas uz dzeltenā soliņa, turpināja autobusā iesākto sarunu par rudenī plānoto pārgājienu gar Gauju. Jaunietes, savukārt, atstāja mugursomas pie ceļabiedriem un aizgāja papētīt veikala klāstu.

[echo3]

Kādu stundas ceturksni pirms savākšanās laika pie autobusu pieturas pieripoja vēl viena mašīna - ne gluži tik spoža kā melnais lendrovers, lai gan savā ziņā arī tā par "izlekšanu" nevarēja sūdzēties - sarkana stipri pārbūvēta Mitsubishi Pajero ar lielām numura zīmēm uz sāniem. No rallija mašīnas izkāpa sieviete ar sirmiem matiem, kurai pie stūres sēdošais vīrietis veikli padeva mugursomu. - Paliec sveika, mammu! Lai labi čāpojas! - Plati nosmaidījis un pamājis ar roku, vīrietis aizvēra mašīnas durvis un aizbrauca.

Elza pamāja pretī, tad pacēla mugursomu un devās uz autobusa pieturu, kur jau pulcējās bariņš pārgājiena dalībnieku. - O, Niklāv, kāds Tu mudīgs! Vēl šo neesam pat sākuši, kad jau nākošo gājienu plāno? - Sveiciens neizskanēja vārdos, bet platais smaids un draudzīgais rokasspiediens, kas tika veltīts bārdainajam vīram salmu cepurē, liecināja, ka Elza ar gidu ir labi pazīstama. Tad viņa pievērsās Niklāva sarunu biedriem, - Sveika, Sandra, sveiks, Ansi! Šoreiz tikai divatā? Mārim citas darīšanas?

Noklausījusies atbildes, sieviete paskatījās apkārt, vai vēl kādu pazīstamu seju neieraudzīs. - Labrīt, Alta! - Ar jauno sievieti Elza arī jau reiz bija tikusies pārgājienā ap Lubāna ezeru un purviem. - Sveicināti! - Tas tika ar smaidu pateikts pārējiem klātesošajiem cilvēkiem (un sunim).