BDLS "Upeszemes valdnieks", 14.08.2010.; GM: Andrejs, Bembijs, Edzinsh Opcijas

[Goldberry]

(IMG:http://i3.photobucket.com/albums/y52/diola/UV_vaks_v1.jpg)

Ar prieku paziņojam, ka 14. augustā noritēs piedzīvojumu LARPs "Upeszemes valdnieks"!

„Upeszemes valdnieks” ir vienas dienas spēle divām varoņu komandām un daudziem NPC. Tā plānota kā viegls un jautrs fantasy būflarps, kas no spēlētājiem cer sagaidīt nerimstošu kvestu pildīšanu, ekspas diņģēšanu un bagātību krāšanu.

Stāsts
Kad maģija visā pasaulē sāka apsīkt un pazust, pārdabiskās rases bija spiestas migrēt un meklēt patvērumu pie pēdējiem pastāvīgajiem tās avotiem. Šo radījumu liktenis bija neapskaužams. Tā kā visu mistisko būtņu spējas bija piesaistītas maģiskām ūdenstilpnēm, dažādajām un līdz šim ne vienmēr savstarpēji draudzīgajām rasēm nācās samierināties ne tikai ar reizumis netīkamiem kaimiņiem, bet arī ar teritorijas vēsturiskajiem pārvaldītājiem – cilvēku augstmaņiem.

Upeszeme ir viens no šādiem maģijas rezervuāriem. Pateicoties lēnprātīgajam valdniekam Gvendonam, tās pavalstīs mītošās deviņas rases līdz šim baudīja mieru un uzplaukumu. Taču pirms pāris dienām vecais monarhs devās viņsaulē, un tagad vara būtu jāpārņem kādam no viņa pēctečiem. Dzimtas tradīcijas pieprasa, ka par valdnieku var kļūt tikai tas, kurš izcīnījis cieņu un uzticību Upeszemes pavalstnieku vidū. Tas nozīmē, ka jauno valdnieku noteiks maģisko rasu reģentu balsojums.

Valdnieka troni cer ieņemt divi viņa pēcteči. Viņi apzinās, ka uzdevums, kas viņus sagaida, nav no vieglajiem. Lai iegūtu reģentu lojalitāti, viņiem jāspēj nopelnīt reputāciju visdažādāko radījumu un neradījumu acīs. Viņiem būs jārod veids, kā gan sarunāt darījumu ar hobitiem, gan izlīdzēt zombijiem, gan vest pārrunas ar dēmoniem, gan spēt risināt magu likstas. Vienatnē šis uzdevums nav paveicams, tālab katrs aicinājis sava galma brašākos piedzīvojumu meklētājus, lai, kopīgi veicot varoņdarbus, nopelnītu valdnieka cienīgu slavu.

Spēles formāts
Spēle „Upeszemes valdnieks” risinās sacensības starp divām konkurējošām varoņu komandām (PC), kuras cīnās par maģisko rasu lojalitāti (NPC). Varoņu uzdevums ir pārliecināt pēc iespējas vairāk Upeszemes pavalstnieku par viņu pārstāvētā kandidāta atbilstību valdnieka amatam. Lai to panāktu, spēlētājiem jākrāj reputācija, risinot pavalstu lokālās nedienas. Izvēloties mērķi, varoņiem jābūt uzmanīgiem, jo reģiona ietekme vēlēšanās ir atkarīga no pavalsts iedzīvotāju skaita. Spēli noslēgs pavalstu konsīlija vēlēšanas, kurās cienīgākais pretendents tiks pie troņa un viņa varoņi saņems siltas vietiņas jaunā Upeszemes valdnieka galmā.

Spēles mehānika
Spēles kaujas un maģijas sistēmas lielā mērā aizgūtas no „Nolādēto tīstokļa”. Precīzāki sistēmu apraksti būs pieejami vēlāk.

Pievienojies!
Spēlē ir nepieciešama gana liela un jautra NPC komanda, tāpēc meklējam cilvēkus, kuriem prieku sagādātu:

• iejušanās dažādās sociālās lomās un tēlos,
• būšana dažādiem briesmoņiem un naidniekiem ar īpašām spējām,
• skriešana pa mežu, nerimtīgi cīnoties, tērgājot, uzdoto mīklas un citādi nodrošinot un piedaloties varoņu piedzīvojumos.

Lai to visu būtu darīt viegli un patīkami, mēs piedāvājam:

• aktīvas atpūtas dienu pie skaistas dabas,
• sagatavotus dažādus tēlus un to uzdevumus,
• gatavus tērpu komplektus,
• nelielu poligonu, kurā no vienas vietas uz citu var nokļūt ātri un pārlieku nenokūstot.

Jautājumiem: upeszemes.valdnieks@gmail.com

[Andza]

Ok, mazliet izvērstāks atskats uz spēli.

Tātad tas bija 1 dienas maz PC, daudz NPC formāta LARPS, vai pat drīzāk ne LARPS, bet kaut kas, ko varētu saukt kvestošana brīvā dabā. Bija 3 GM: Es, Bembijs un Edžiņš, 6 PC: 2 komandās:

Pērļu prinča aka mana komanda:
Bards Kāsis (provocētājs)
Karotājs Mārīc (tanks un sitējs)
Burve Silva (tanks un kontrolētājs)

Ledus prinča aka Edžiņa komanda:
Jaladins
DJ
Silvestrs (tas pats komplekts: bards, sitējs un burvis)

un kaudze NPC + Pils mantzinis Dveshy, kura vadīja NPC mini-kvestus tiem brīvajā laikā.


Uzdevums katram pārtijam bija izpildīt pēc iespējas vairāk kvestus katrai no 9 rasēm, lai nopelnītu to lojalitāti. Rases bija
4 zemās: Undedi, Goblini, Priesteri un Hobiti (katram pa diviem vienkāršiem kvestiem)
3 vidējās (vajag izpildīt vismaz 3 zemos kvestus, lai pie tām tiktu): Elfi, Rūķi un Druīdi
2 augstās: (vajag izpildīt vēl klāt vismaz 2 vidējos kvestus) Dēmoni un Magi (katram pa trim grūtiem vai pagariem kvestiem)

Priecīgā kārtā spēlētāji izpildīja visus kvestus, un ledus prinča komanda uzvarēja, jo viņi bija novinnējuši par vien rasi vairāk, un mans pārtijs pirmo kvestu gobliniem bija izfeilojis, ar savu pārāk agresīvo attieksmi.

Viedoklis par pašu spēli:

Kopumā man spēle patika un es esmu augstākā mērā apmierināts ar rezultātu.
Pirmkārt, tāpēc, ka spēlei sanāca pārsteidzoši labs taimings, no ieplānotā laika (sākt 11:00 un beigt 20:00) beigās atpalikām tikai par 1 stundu, un viss spēlē tika izpildīts.

Otrkārt, tāpēc, ka bija viss pirms tam no sākuma līdz galam izdomāts un sagatavots. Lai arī kaut kādi sīkumi tapa pēdējā mirklī (teiksim poligonā 5os no rīta), kopumā viss daudzveidīgajiem kvestiem bija sagatavots laicīgi.

Treškārt, bija sajūta, ka daudzi dabūja to, ko vēlējās. Proti, mans mančkinu pārtijs pēc pilnas programmas abjūzojot spēles caurumaino sistēmu, uzveica pavisam sūras kaujas. Es vairākas reizes pirms dēmonu kvestu "elles", blenzu savā pirms tam sagatavotajā lapiņā un prātoju, novājināt vai nē monstrus, bet beigās izlēmu, ka ````, lai notiek, kas notikdams, un viņiem izdevās against all odds. Turpretī sociālākais Edžiņa pārtijs tika pie mazāk militārajiem, bet mazliet vairāk sociālākajiem un kvestīgākajiem uzdevumiem, un arī acīmredzot itin veiksmīgi tika ar tiem galā.

Ceturtkārt, levelupi un kaujas sistēma. Jā, tā bija caurumaina, nenobalansēta utt. Taču par spīti tam visam, man nebija sajūta, ka tā pieviltu. Bija situācijas, kad viss kļuva pārāk sarežģīti, un nevarēja vairs izsekot, kam tagad jānotiek un visi kliedza taimstop. Bet tik un tā paturot pamatu, un daudz ko samazinot, pieslīpējo utt. apstrādājot, manuprāt, te var iegūt aizraujošu virtuālu RPG sistēmu, kurā var būt dažnedažādi monstri ar speciālajām spējām, un pret kuriem ir interesanti cīkstēties.

Piektkārt, laikapstākļi izrādījās ideāli. Nebija pārāk liela svelme, un rīta lietusgāze, tikai padarīja gaisu svaigāku un izturamāku. Tāpat arī pats poligons, mani pilnībā apmierināja, jo bija gan glīts, gan kompakts (nebija tā, ka visi būtu pilnīgi blakus viens otram, taču nav arī jāšķērso vismaz 2 stundas).

Kādi bija mīnusi, problēmas:

Pieļauju, ka daļai jauniņo vai mazāk spēlējušo NPC nebija tik aizraujoši, jo NPC padarīšana tomēr iekļauj arī gaidīšanu, kad tiksi pie kvesta, ne tikai visu laiku aktīvu darbošanos. Tāpat arī īpašu ilglaicīgu iejušanos lomā vai atmosfēru nevarējām piedāvāt.

Protams, tā pati nenoslīpētā kaujas sistēma, un tas, ka paši tā arī nebijām paspējuši iedziļināties dažādās tās detaļās pēdējā mirklī, jo fokusējāmies uz kvestiem.

Formāts, ka 2 GM visu laiku ir kopā ar pārtiju ir ērts, taču laikam pārāk izšķērdīgs, jo rezultātā Bembijam bija jādara par daudz, mums ar Edgaru par maz.

PC īsti nebija ko darīt, kamēr viņiem tiek gatavoti NPC. Tā kā NPC gatavošana un aiziešana uz vietu, neizbēgami prasa laiku, NPC tikmēr spēle bija tādā on-hold režīmā.
Formāts, kurš izpildīs vairāk kvestus noteiktā laika posmā, ir neizbēgami negodīgs, jo ir ļoti grūti izmērīt, cik daudz laika katrs kvests prasīs, un tas rada disbalansu. Piemēram, dēmonu 3 diezgan kauslīgie kvesti izvilkās ļoti gari, jo bija pirms katra jāsavāc cilvēki, jasatērpj utt.)

Beigu beigās es esmu, es pat teiktu ļoti apmierināts ar sanākušo. Vienīgais, paliek sajūta, ka šis nebija larps, bet jau minētā jautrošanās virtuālā sistēmā brīvā dabā (kind of kā datorspēle dabā) ar daudz un dažādiem kvestiem. Man pašam ir sajūta, ka šis formāts nu jau ir pavisam pamatīgi atstrādāts, un ir zināms, ka tas funkcionē.
Taču man gribas virzību diametriāli pretējā virzienā, kuru ir tik grūti sasniegt - spēli, kurā ir gandrīz tikai PC un kas pati spēj uzturēt sevi, un kurā ir spēcīga atmosfēra, tāpēc tā ģenerē neaizmirstamas emocijas. Piemēram, tādas, kā tās, kuras es uz mirkli noķēru pašā pēdējā dēmonu kvestā. Mans pārtijs bija pagalam, un es ar dvēseļakmeni nesos prom no dēmonu pārspēka. Skrēju un skrēju, un pēkšņi izdzirdējis balsi "Taimstop" sastingu, un domās nosprieudu: "Nolāpīts! Mēs esam zaudējuši." Bet tad es atskatījos un ieraudzīju, ka pašam nemanot, esmu pāris metrus aiz dēmonu vārtiem un esmu paspējis iznesties no Nekurienes laukā. Tajā mirklī mani pārņēma spēcīgas prieka emocijas par negaidīto izglābšanos.

Pateicības
Paldies NPC komandai, kura bija nenogurstoši gatava nesties uz visām pusēm, tēlot līķus, monstrus, kurus uzveic negodīgāks PC kombinācijas, un lepnus reģentus.

Tāpat paldies PC, kuri uzņēma visu, kas pa viņiem tika mests, un pieveica uzdevumus un monstru pārspēku.

Un beigās paldies abiem centīgajiem GM partneriem. Bembijam, bez kuras gādīgās diktatūras nekas nenotiktu tik labi, organizēti un rūpīgi, un Edžiņam, kura debija GM lomā ar dažādiem jauniem un oriģināliem ar mūziku un ķīmiju saistītiem kvestiem, manuprāt, bija spoža.