Bīstamie ASV larperi-teroristi, Nez, kā domā mūsu pašmāju politiķi? Opcijas

[Durbals]

Uzskrēju gadu vecai ziņai - ASV konservatīvie, cīnoties par vēlētāju balsīm, esot mēģinājuši ierakstīt larperus terorisma draudu sarakstā.

"Mūsu nācija balansē uz aizmirstības robežas, un šīs teroristu armijas ir jāaptur!" - dedzīgi esot apgalvojis kādas lokālas aktīvistu grupas līderis, draudīgi pacēlis plastikāta beisbola nūju, - "Viņi pārņem mūsu bērnus. Mūsu bērnus! Viņiem ir ieroči. Bīstami ieroči. Saprotiet, ar tām lietiņām kādam var izsist aci! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)
Bez tam viņi nav patrioti. Vini valkā citu valstu uniformas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) Un viņi balsoja par Obamu."

Žurnālists sacījis, ka drošības jautājumu valsts sekretāre gan šādas "larperu-teroristu" grupas neesot zinājusi. "Nekad neesmu dzirdējusi par tādām Lerp, Lorp vai-kā-viņus-tur-sauc-grupām, tātad viņi nav bīstami.
Vispār, interesanti - kas īsti viņi, tie, par ko sacījāt, ir? Vai ir zināms, kur viņi dzīvo?" - viņa jautājusi.

* * * * * * *

Nez, vai ASV larperi airsoftu arī spēlē? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ohmy.gif)

[ils]

Ir tāds teiciens no vienas vecas filmas: "Visa dzīve ir spēle".
Un to saka arī psihologi, jo cilvēks jau arī savā ikdienas dzīvē spēlē visdažādākās lomas. Bērnībā viņš spēlē "labā bērna" vai "nepaklausīgā bērna" lomas, kā nu kuram labāk patīk. Pēčāk, skolā arī tur tiek spēlētas visādas lomas: pirmais puisis vai meitene klasē, klases dauzonis vai gudrītis - visas tās ir lomas un tu pats nepamani, cik ļoti tu dažreiz centies, lai no tās lomas neizkrīti, jo loma jau uzliek pienākumus. Vai arī centies tikt no tās lomas vaļā, ja tevi, piemēram, uzskata par ciema muļķīti. Vēlāk tev jāsāk spēlēt laba darbinieka, priekšnieka vai padotā, tēva vai mātes lomas un tā līdz mūža galam. Un nav kur dēties, jo šīs tavas lomas ir obligātas. Bieži nav izvēles un tā ir spēle uz dzīvību vai nāvi. Larpi dod iespēju kaut vai uz brīdi pašam izvēlēties savu lomu un atmest to, kad spēle beidzas. Dzīvē tā nevar un tas reizēm ir šausmīgi.
Toties lomu spēlē tu to vari, vari nebūt tu pats, vari aizmirst, kas esi, ja tev nepatīk, kas esi.
Tas ir tas aspekts, kāpēc cilvēki spēlē visu savu mūžu.