Palīdzība - Meklēt - Biedri - Kalendārs
Pilnā versija: Bīstamie ASV larperi-teroristi
Kurbijkurne forums > Citi temati > Caurais katls > Atradumi
Durbals
Uzskrēju gadu vecai ziņai - ASV konservatīvie, cīnoties par vēlētāju balsīm, esot mēģinājuši ierakstīt larperus terorisma draudu sarakstā.

"Mūsu nācija balansē uz aizmirstības robežas, un šīs teroristu armijas ir jāaptur!" - dedzīgi esot apgalvojis kādas lokālas aktīvistu grupas līderis, draudīgi pacēlis plastikāta beisbola nūju, - "Viņi pārņem mūsu bērnus. Mūsu bērnus! Viņiem ir ieroči. Bīstami ieroči. Saprotiet, ar tām lietiņām kādam var izsist aci! unsure_a.gif
Bez tam viņi nav patrioti. Vini valkā citu valstu uniformas. two_handed.gif Un viņi balsoja par Obamu."

Žurnālists sacījis, ka drošības jautājumu valsts sekretāre gan šādas "larperu-teroristu" grupas neesot zinājusi. "Nekad neesmu dzirdējusi par tādām Lerp, Lorp vai-kā-viņus-tur-sauc-grupām, tātad viņi nav bīstami.
Vispār, interesanti - kas īsti viņi, tie, par ko sacījāt, ir? Vai ir zināms, kur viņi dzīvo?" - viņa jautājusi.

* * * * * * *

Nez, vai ASV larperi airsoftu arī spēlē? ohmy.gif

Aiva
Pašmāju politiķi būtu tādi paši konservatori.
Seila
CITĀTS(Durbals @ 26.05.2010 21:21) *
Uzskrēju Žurnālists sacījis, ka drošības jautājumu valsts sekretāre gan šādas "larperu-teroristu" grupas neesot zinājusi. "Nekad neesmu dzirdējusi par tādām Lerp, Lorp vai-kā-viņus-tur-sauc-grupām, tātad viņi nav bīstami.
Vispār, interesanti - kas īsti viņi, tie, par ko sacījāt, ir? Vai ir zināms, kur viņi dzīvo?" - viņa jautājusi.


Kas tas ir un ar ko to ēd? Un labi vien ir, ka nezina grin.gif
mausns
Tur nu pilnīgi piekrītu. grin.gif Lai top slavēta viņas neziņa. grin.gif Un pašmāju politiķiem ar visu viņu konservatīvismu un neziņu - lai nu peras dieva mierā tajā sviestā, ko saražojuši un kādreiz laimīgi varbūt arī lai tiek laukā. grin.gif
Galvenais - lai nu liek larperus mierā un netraucē dzīvot. grin.gif Un novērtē to, ka larperi lielu daļu no viņiem ir savēlējuši. grin.gif
Seila
Nu, ja tā dziļāk par to aizdomājas, tad vispār paldies dievam par to, ka lielākajai daļai mūsu valsts sabiedrības nav ne mazākās nojausmas, kas ir Larperi. Citādi noteikti sabiedrība iedalītos vairākās grupās no kurām viena uzskatītu, ka Larperi ir prātu izkūkojuši cilvēki un ar trakiem pa labam, bet otra pieprasītu ieslēgt rezervātos un pētīt kā Larperu suga izdzīvo grin.gif grin.gif grin.gif
mausns
Baidos, ka būtu VĒL ļaunāk. grin.gif
Es te sēžot pie kompja un noņemoties ar viskautko svarīgu/mazāk svarīgu/ko savam priekam par larperiem aizdomājos kā tādiem. Domu man nostiprināja puišeļu bars pagalmā, kuru vēroju no balkona pīpējot. Tas, ko te ierakstīšu, ir ticis cilāts un pārcilāts jau citos pavedienos agrāk. ceru, ka modi, ja uzskatīs par vajadzīgu - pārvietos šo postu, kur nākas. grin.gif
Ja Latvijas, vispār pasaules larperus izdomātu sadzīt rezervācijā vai kur tamēji - tad pāri paliktu nu ļoti maz cilvēku ar nu ļoti šaurām pierītēm. Bioroboti, tā teikt.
Larps latviski - Brīvdabas lomu spēle. Tā analogs - Kabineta lomu spēle telpās. Spēle, rotaļa, kuras pirmssākumi meklējamo puiku kariņa spēlē pagalmā; meiteņu mammas vakarkleitas uzvilkšanā un princešu spēlēšanā. Mums, lielajiem, šīs spēles kļuvušas komplicētākas, sarežģītākas noteikumos un izpildījumā. Bet pa lielo - mēs joprojām spēlējamies. Mēs no bērnības esam paņēmuši līdzi spēli, no kuras negribam atteikties. Tā dod mums iespēju uz spēles laiku aizmirst dienišķo desu veikalā, darba vai privātās dzīves spriedzi, aizmirst ka kaimiņu Ješka pa nopietnam "karo" ar kaimiņu Anniņu..... Mēs sapulcējamies organizatoru dotajā laikā, telpā, vietā un izdzīvojam indiāņa Rudās Svilpes, bruņinieka Kurtuteci, princeses Raudules dzīvi. Un mums nevienam nav žēl par šajā spēlē pavadīto laiku, tai iztērēto naudu. Ir nolikti malā visi strīdi, nesaskaņas, nesaprašanās un citas negācijas. Ir tikai un vienīgi SPĒLE.
Un galvenais - mums visiem tas patīk, mums nevienam nav kauns par to. Jo mēs esam kopā. Jo spēlē pastāv tikai es un tu un draugs. Nav tautību, rasu vai kā cita tamlīdzīga.
Es esmu par spēlēm, tu esi par un daudzi citi šajā forumā arī. grin.gif
Un - šai maisā taču iebāžami ar visi karnevāli - bērnudārza/skolas/ofisa/kāda cita publiska pasākuma.
Man ļoti žēl tos, kuriem pietrūkst mūsu visu - tik dažādu, tik atšķirīgu un pretēju, bet tomēr vienotu. smile.gif
Durbals
CITĀTS(mausns @ 27.05.2010 14:34) *
Es esmu par spēlēm, tu esi par un daudzi citi šajā forumā arī. grin.gif
Un - šai maisā taču iebāžami ar visi karnevāli - bērnudārza/skolas/ofisa/kāda cita publiska pasākuma.


Jā, te patiesībā būtu vēl viena liela tēma: patiesībā visa mūsu dzīve ir viena liela lomu spēle. Tētis, mamma, bērns, priekšnieks, policists un kriminālists, ārsts un simtiem, tūkstošiem citu lomu - kuras, grozi kā gribi, ir vienīgi lomas.

Ziniet, kāds ir viens no iemesliem, kāpēc es personīgi esmu šeit? Protams, man patīk spēlēt spēles, un es nekaunos atzīties, ka neesmu un nekad nebūšu pieaudzis. sveicinati.gif Taču ir vēl iemesls. Tā kā esmu mazliet pašdarbības psitoherapeits, esmu palasījies par t.s. kreatīvajām terapijām, un par drāma-terapiju ir teikts, ka tās efektivitāti lielā mērā nosaka mākslīgās realitātes, kuras tiek apzināti veidotas tās seansos. Principā tieši tāpat, kā tas notiek lomu spēlēs. Un, daudzkārt apzināti ieejot mākslīgā, teatralizētā realitātē (un, kas vēl svarīgāk - iemācoties apzināti, pēc savas gribas no tās iziet!), cilvēkam ar laiku attīstās prasme pazīt šīs virtuālās realitātes, un nenonākt to ietekmē. Jo daudzas sadzīves, attiecību problēmas rodas vienkārši no tā, ka mēs pietiekami neprotam atšķirt sevi no savas šī brīža lomas (ES esmu Tētis, Boss, utt., un tev man jāklausa!).

Protams, jautājiens ir - kāpēc tad larperiem visas personiskās problēmas neatrisinās automātiski, utt.? Nu, acīmredzot tomēr ir jāprot šo instrumentu pareizi lietot. Piemēram, ir vēlams izmēģināt visdažādākās lomas, nevis tikai orks un orks. Citādi tiešām pastāv risks izmantot Larp-u kā vēl vienu paņēmienu, lai bēgtu no sevis, no realitātes - uz ko mudina visa mūsu pašreizējā sabiedrība...

Droši vien labi zināt, ka tad, kad "reālajā dzīvē" (kuram no mums pietiek dūšas apzināties to, kas reāli mūsu dzīvēs šobrīd notiek?) jādara kaut kas tāds, kas grūti paveicams, vai neizdodas - piemēram, sākt uzņēmējdarbību - tā vienkārši ir principiāli jauna, nepazīstama loma, kurā rīcības principi stipri viena runā pretī ierastajiem. Un lomu spēles ir lieliska vide, kā apgūt un izkopt jaunas iemaņas - jo te nav jāriskē ar reālām finansēm u.c.

CITĀTS
Man ļoti žēl tos, kuriem pietrūkst mūsu visu - tik dažādu, tik atšķirīgu un pretēju, bet tomēr vienotu. smile.gif


O, jā. Un, spriezot pēc tā, cik reti larperi tiekas, jāsāk būtu ar mūsu pašu pažēlošanu... pardon.gif uzvara.gif wink3.gif
Aiva
grin.gif Larperi tiekas bieži. Reti ir LARPi.
ils
Ir tāds teiciens no vienas vecas filmas: "Visa dzīve ir spēle".
Un to saka arī psihologi, jo cilvēks jau arī savā ikdienas dzīvē spēlē visdažādākās lomas. Bērnībā viņš spēlē "labā bērna" vai "nepaklausīgā bērna" lomas, kā nu kuram labāk patīk. Pēčāk, skolā arī tur tiek spēlētas visādas lomas: pirmais puisis vai meitene klasē, klases dauzonis vai gudrītis - visas tās ir lomas un tu pats nepamani, cik ļoti tu dažreiz centies, lai no tās lomas neizkrīti, jo loma jau uzliek pienākumus. Vai arī centies tikt no tās lomas vaļā, ja tevi, piemēram, uzskata par ciema muļķīti. Vēlāk tev jāsāk spēlēt laba darbinieka, priekšnieka vai padotā, tēva vai mātes lomas un tā līdz mūža galam. Un nav kur dēties, jo šīs tavas lomas ir obligātas. Bieži nav izvēles un tā ir spēle uz dzīvību vai nāvi. Larpi dod iespēju kaut vai uz brīdi pašam izvēlēties savu lomu un atmest to, kad spēle beidzas. Dzīvē tā nevar un tas reizēm ir šausmīgi.
Toties lomu spēlē tu to vari, vari nebūt tu pats, vari aizmirst, kas esi, ja tev nepatīk, kas esi.
Tas ir tas aspekts, kāpēc cilvēki spēlē visu savu mūžu.
Miervaldis Gotiņš
Nu nezinu gan, il un Durbal. Par to ka pieaugušie spēlē lomas es labprāt piekrītu, tas ir loģiski un esmu pieķēris arī sevi situācijā `tā, es tagad esmu tas vai šitais, kā saskaņā ar lomu man vajadzētu rīkoties` grin.gif, tomēr attiecībā uz bērniem es tam diez ko nepiekrītu. Bērni nespēlē lomas (parasti, izņēmums ir tie bērni, kas ģimenē/skolā/uz sejas spēlē `labo bērnu`, bet kļūst par ļaunajiem un viltīgajiem palaidņiem, kad to neviens neredz - atceramies filmu `Labais dēls` ar E. Vudu un M. Kalkinu galvenajās lomās; bet šis ir tas gadījums, kad bērns nevis spēlē obligāto lomu, bet vienkārši konspirējas, lai viņu nepieķertu palaidnībās, kas ir sodāmas darbības), viņi ir tādi, kādi ir. Tās klases lomas (gudrītis, pirmais čalis vai beibe, klases muļķītis) drīzāk izkristalizējas jau uz pusaudža gadiem, kas vairs tomēr īsti nav bērnība.
Roviela
Tas notiek tad, kad bērns vispār sāk atšķirt spēli no realitātes. Gan jau mediķiem ir zināms, apmēram kurā vecumā tas notiek. Ir taču arī tāds brīdis agrā bērnībā, kad bērns zīmētas kurpes neatšķir no īstām. smile.gif
Jā, tās lomas! Vislabāk pats to vari pamanīt, kad esi kādā vietā, kur jāuzvedas savādāk, nekā esi ieradis. Diplomātiskā pieņemšanā pie vēstnieka, teiksim, vai svinīgā banketā. Un tos, kas atsakās šīs lomas spēlēt atbilstoši situācijai, taču pārējie noraksta kā neglābjami atpalikušus, neaudzinātus u.tml. ne tā? No tā morāle - iemācieties ēst ar nazi un dakšiņu pat, ja to ikdienā nekad nedarat! laughing.gif Tas ir - arī pamati dzīves lomām ir jāapgūst.
mausns
Un šīs mūsu lomu spēles jau ir zināmā mērā ne tikai mūsu vaļasprieks ar visām pozitīvajām nozīmēm mums pašiem un apkārtējiem. grin.gif Zināmā mērā - mēs caur spēli nepārtraukti mācāmies un apgūstam jaunas iemaņas, prasmes un viskautko citu, ko pielietot, izmantot tajā dzīvē, kas ir ārpus, pēc spēles. smile.gif Un - bez uzsvara uz vārda - mācāmies. Tas viss notiek pats no sevis, nemanāmi un plūstoši. grin.gif
Un arī - mēs mācāmies viens no otra. Katrā gadījumā - mijiedarbība pozitīvā nozīmē ar spēles un labas omas palīdzību. smile.gif
Durbals
CITĀTS(Aiva @ 28.05.2010 09:57) *
grin.gif Larperi tiekas bieži. Reti ir LARPi.


Oops... Precizējums: reti tiekas "iekš lomas" tongue.gif

Atļaušos apšaubīt "obligātumu" un "dzīvē tā nevar".

CITĀTS(ils @ 29.05.2010 09:00) *
Un nav kur dēties, jo šīs tavas lomas ir obligātas. Bieži nav izvēles un tā ir spēle uz dzīvību vai nāvi. Larpi dod iespēju kaut vai uz brīdi pašam izvēlēties savu lomu un atmest to, kad spēle beidzas. Dzīvē tā nevar un tas reizēm ir šausmīgi.


Protams, dzīvē ir situācijas, kad mums jāieiet konkrētā lomā, gribam vai negribam. Taču tas, par ko runāju, ir - mums katram ir daudzas lomas pat vienas dienas laikā. Un problēmas rodas, kad cilvēkam viena loma ir tiktāl pielipusi, ka viņš nespēj no tās iziet un rezultātā:
  • reizumis rīkojas neadekvāti;
  • reizēm cieš atbilstošās lomas funkcija;
  • viennozīmīgi cieš viņa dzīves kvalitāte.
Biežākais (-) piemērs, šķiet, ir boss, kurš savu stresu par darba likstām izgāž uz mājiniekiem. Vai kādam no jums nav gadījies pieredzēt, kā tēvs vai māte savam bērnam uzbrēc: liec mani mierā, esmu aizņemts (lai pelnītu naudu, u.c. priekš tevis)!
Savukārt kā (+) piemēru man reiz stāstīja par cilvēku, kurš reiz gājis pie kaut kādas valdības ministra. Viņam likuši pagaidīt, jo ministra kungs esot aizņemts. Tas bijis tik ilgi, ka viņš neizturējis un pavēris kabineta durvis - lai ieraudzītu mazu puisīti ministra mugurā, kurš aulēkšojis pa kabinetu, tēlodams zirgu. Izrādās, dēlēns atnācis. smile.gif Viņam nebija problēmu iziet no lomas.

Par otro punktu, primitīvs piemērs no šodien tirgū piedzīvotā. Pirku zemenes, man atļāva pašam ņemt, bet pēc brīža kāds būdīgs vīrs pašerpi aizrādīja, lai ņemu no vienas kastītes, un nokomandēja pārdevējai, kur viņa skatās. Protams, atbildēju, ka man nav problēmu ņemt ne tikai no vienas kastītes, bet arī no daudziem pārdevējiem. Vīrs aiztinās. cool.gif
Protams, tas bija saimnieks. Lieta tāda, ka peļņas kalkulēšana ir viena loma (un arī darbības joma: ekonomika), bet attiecības ar klientiem - pavisam cita (sabiedriskās attiecības). Bet viņš tai brīdī bija nepareizajā lomā. Kā domājat: vai šādi incidenti nāk biznesam par labu vai par sliktu? laughing.gif

Ja viņš būtu elastīgāks savā domāšanā un spētu pārslēgties uz atbilstošu lomu, viņš varēja pienākt tuvāk un pieklājīgi palūgt, nu, zināt, tā labāk nedariet. Protams, te var diskutēt, kā būtu labāk un kas varētu iznākt, bet runa ir par principu. Man, tāpat kā daudziem citiem, patīk, kad pārdevējs ir laipns un atsaucīgs, un no tā atkarīgs, vai atgriezīšos vēl. Daudzi biznesi ir pačibējuši vienkārši tādēļ, ka bosam domāšana neelastīga.

Pavērojiet cilvēkus apkārt: ģimenē, mācībās, darbā. Uzmanīgi ielūkojoties, var pamanīt lomas, kuras viņi spēlē. Ir man pat viena psihologa grāmata (kr.val.) "Lomas, ko spēlē cilvēki" vai tml. Vēlāk, kad šāda vērošana apgūta, var pāriet uz grūtāku uzdevumu - pavērot, kādu lomu konkrētajā brīdī spēlējam paši. :-)

Par dzīves kvalitāti - daudzas lomas, kuras ikdienā izpildām, rada stresu. Tāpēc ir ļoti vērtīgi prast - kaut vai darba vidū uz mirkli - iziet no šīs lomas un pārslēgties uz kaut ko tādu, kas atveldzē dvēseli smile.gif Šī prasme uzlabo arī attiecības ar tuvajiem cilvēkiem. Un tā arī ir būtiska dzīves kvalitātes sastāvdaļa.

Viena no vērtīgākajām lomu spēļu īpašībām ir tas, ka te attiecīgās iemaņas varam apgūt, attīstīt labvēlīgā, saudzējošā vidē. Kā izteicās viens Drakonietis, kad reiz intervēju: "Reālajā dzīvē nekad neesmu piedzīvojis tādu cieņas un bruņnieciskuma attieksmi kā šeit". Tāpēc šīs vides labestīguma uzturēšana galda-RPG-iešu, larperu un forumiešu vidē ir ļoti svarīga, tāpēc esmu jau runājis, ka svarīgi ir darboties pēc iespējas atšķirīgākās lomās. Šobrīd notiekošais drakoniešu vidē man, piemēram, rada aizdomas, ka tieši šis jautājums varētu būt aktuāls. Ja cilvēku redzu vienmēr kamuflāžā ar smagiem zābakiem un ieroci rokā (maga apmetnī ar zizli; orka tērpā ar robainu zobenu, utt.), bet ne citādi, tad tas, iespējams, varētu (bet ne visos gadījumos!) liecināt par viņa(-s) grūtībām iziet no atbilstošā tēla robežām.

Bet tieši šī spēja izspēlēt dažādas lomas ir svarīga personības izaugsmes sastāvdaļa. Un katram no mums ir kāda vājā vieta, kaut kas tāds, pie kā būtu aktuāli jāpiestrādā, lai savā "reālajā dzīvē" varētu attīstīties tālāk. Es, piemēram, šobrīd kā aktuālu jautājumu apzinos savas grūtības nospraust savus personiskos mērķus un pacīnīties, lai tos realizētu (viena loma). Jo (tāpat kā - iespējams - arī viens otrs no jums) whistling.gif esmu audzināts apslāpēt savas "idejas" (iniciatīvu) un darīt to, ko augstākstāvošie liek (cita loma). Un, tā kā man patīk spēlēt spēles, šobrīd dažus no saviem mērķiem esmu nospraudis tieši saistībā ar šiem forumiem. grin.gif
Roviela
Es atļaušos apgalvot vēl vienu lietu, kas vienam-otram (es nesaukšu piemērus) šķistu pilnīga apgrēcība, proti, arī visi viduslaiku festivāli un bruņinieku turnīri īstenībā ir lomu spēles. Visas tās gradācijas, kas tur pastāv, sākot no cosplejiem, SCA un beidzot ar zinātniskiem eksperimentālās arheoloģijas vairākdienu pasākumiem apvieno viens - tās ir spēles, atšķirība tikai, cik nopietni katrs gatavojas savai lomai. Cik dara pats, cik mācās pats, cik nopietni izdara savu mājas darbu, cik nopietni izturās pret to, ko parādīs citiem un cik nopietni pats spēs izturēt savu lomu, jo tā, vispār jau ir grūtāka, nekā tīrs fantasy. Zināšanu vajag daudz vairāk. Šos pasākumus šķiro, galvenokārt, tieši pēc tā. Ir arī citas atšķirības, protams.
Šodien Cēsīs notiek bruņinieku festivāls, un rīt tas turpināsies.
Var aizbraukt pavērot dalībniekus. smile.gif Tur nebūs nevienas elfu kleitas un neviena fantasy orka. Toties būs bruņinieki, kas pirms kaujas, iespējams, ļoti atgādinās orkus. smile.gif Un citi - smalkos kungus. Bet tikai neieminieties viņiem kaut ko par LARP (je neziniet, ka, teiksim, šis smalkais kungs ar autentisko angļu loku ir arī larperis, un vēlams - arī tad čukstus)! Noēdīs bez sāls.
DarkJedi
Latvijā, parasti konservatīvi cilvēki kas par lomu spēlēm neko nezina novērtē pozitīvi. Tiklīdz cilvēkiem pasaka, ka tas ir kā brīvdabas teātris tikai brīvākā formā tā ir pozitīva attieksme jo priekš konservatīviem latviešiem teātris skaitās kaut kas ūber un tiklīdz ar to savelk salīdzinājumu tā ir pozitīva attieksme. Viss ir atkarīgs kā cilvēkiem to pasniedz. Ja tu 100 gadīgai tantiņai teiksi „mēs būsim narkomāni, slepkavas kas ziedos mazus bērnus sātanam” tā attieksme būs viena savukārt sakot „Mums būs daudzdienu brīvdabas improvizāciju teātra nometne kurā attīstīsim aktiermākslu” tā reakcija pilnīgi cita. smile.gif
Aiva
Njā, Atsauca atmiņā Sw brīvdabas spēli pie manis mājās. Linzāras kampaņas vidus, daudz džedaju, apmetņi katram otrajam, gaismas zobeni, u.t.t.

Kaimiņiene pensionāre, to visu vēro no savas mājas otrā stāva. Pēc kāda laika viņai nervi laikam neiztur - zvana manai mātei: "Paklau, kādā sektā tavējais iestājies? Staigā tur visi melnos apmetņos, tagad salīda kopā ar meitenēm pagrabā un jau kādu stundu nenāk ārā."
mausns
smile.gif
Nezinu, cik ļoti iederēsies šajā pavedienā, bet Aivas atmiņu fragmentiņš atsauca vēl vienu.
Tie, kas bija Irbenē, atcerēsies.
Spēles gaitā izveidojās neplānots brīdis - cīņa, īsts kombats ar rezultātu - ieņemtu māju. Mēs tur kādu stundu cīnījāmies ne pa jokam. smile.gif Bumbiņpistoles, būfi un tamlīdzigs arsenāls.
Cīņas karstumā bija tikai cīņa... smile.gif Laikam daudzi šajā burzmā nepamanīja, jo laika jau nebija, bet man, esot uzbrucēju rindās, bija iespēja pavērot dažus vietējos un kaimiņgrausta jumta. Viņi no sākuma ar interesi vēroja mūsu rosīšanos ap māju. Bet - līdz ko sākās šaudīšanās, tā abi kungi nu ļoti lēnam steidzīgi atkāpās no 5 stāvu būves jumta un pazuda. Laikam - tālāk no grēka un bailes, ka viņiem netrāpa "lodes", kuras nu tiešām diez' vai no zemes līdz 5 stāvam aizlidotu... smile.gif
Roviel, laikam nojaušu, kas tavus vārdus uzskatītu par apgrēcību. grin.gif
Tevis minētajam piemēram var vēl pievienot ari visu veidu un tematikas rekonstruktorus. Man šķiet. smile.gif

Šī ir pamatsatura "Lo-Fi" versija. Lai skatītu pilno versiju ar papildinformāciju, formatējumu un attēliem, lūdzu, klikšķini šeit.
Invision Power Board © 2001-2019 Invision Power Services, Inc.