Bīstamie ASV larperi-teroristi, Nez, kā domā mūsu pašmāju politiķi? Opcijas

[Durbals]

Uzskrēju gadu vecai ziņai - ASV konservatīvie, cīnoties par vēlētāju balsīm, esot mēģinājuši ierakstīt larperus terorisma draudu sarakstā.

"Mūsu nācija balansē uz aizmirstības robežas, un šīs teroristu armijas ir jāaptur!" - dedzīgi esot apgalvojis kādas lokālas aktīvistu grupas līderis, draudīgi pacēlis plastikāta beisbola nūju, - "Viņi pārņem mūsu bērnus. Mūsu bērnus! Viņiem ir ieroči. Bīstami ieroči. Saprotiet, ar tām lietiņām kādam var izsist aci! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)
Bez tam viņi nav patrioti. Vini valkā citu valstu uniformas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/two_handed.gif) Un viņi balsoja par Obamu."

Žurnālists sacījis, ka drošības jautājumu valsts sekretāre gan šādas "larperu-teroristu" grupas neesot zinājusi. "Nekad neesmu dzirdējusi par tādām Lerp, Lorp vai-kā-viņus-tur-sauc-grupām, tātad viņi nav bīstami.
Vispār, interesanti - kas īsti viņi, tie, par ko sacījāt, ir? Vai ir zināms, kur viņi dzīvo?" - viņa jautājusi.

* * * * * * *

Nez, vai ASV larperi airsoftu arī spēlē? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ohmy.gif)

[mausns]

Baidos, ka būtu VĒL ļaunāk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Es te sēžot pie kompja un noņemoties ar viskautko svarīgu/mazāk svarīgu/ko savam priekam par larperiem aizdomājos kā tādiem. Domu man nostiprināja puišeļu bars pagalmā, kuru vēroju no balkona pīpējot. Tas, ko te ierakstīšu, ir ticis cilāts un pārcilāts jau citos pavedienos agrāk. ceru, ka modi, ja uzskatīs par vajadzīgu - pārvietos šo postu, kur nākas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Ja Latvijas, vispār pasaules larperus izdomātu sadzīt rezervācijā vai kur tamēji - tad pāri paliktu nu ļoti maz cilvēku ar nu ļoti šaurām pierītēm. Bioroboti, tā teikt.
Larps latviski - Brīvdabas lomu spēle. Tā analogs - Kabineta lomu spēle telpās. Spēle, rotaļa, kuras pirmssākumi meklējamo puiku kariņa spēlē pagalmā; meiteņu mammas vakarkleitas uzvilkšanā un princešu spēlēšanā. Mums, lielajiem, šīs spēles kļuvušas komplicētākas, sarežģītākas noteikumos un izpildījumā. Bet pa lielo - mēs joprojām spēlējamies. Mēs no bērnības esam paņēmuši līdzi spēli, no kuras negribam atteikties. Tā dod mums iespēju uz spēles laiku aizmirst dienišķo desu veikalā, darba vai privātās dzīves spriedzi, aizmirst ka kaimiņu Ješka pa nopietnam "karo" ar kaimiņu Anniņu..... Mēs sapulcējamies organizatoru dotajā laikā, telpā, vietā un izdzīvojam indiāņa Rudās Svilpes, bruņinieka Kurtuteci, princeses Raudules dzīvi. Un mums nevienam nav žēl par šajā spēlē pavadīto laiku, tai iztērēto naudu. Ir nolikti malā visi strīdi, nesaskaņas, nesaprašanās un citas negācijas. Ir tikai un vienīgi SPĒLE.
Un galvenais - mums visiem tas patīk, mums nevienam nav kauns par to. Jo mēs esam kopā. Jo spēlē pastāv tikai es un tu un draugs. Nav tautību, rasu vai kā cita tamlīdzīga.
Es esmu par spēlēm, tu esi par un daudzi citi šajā forumā arī. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Un - šai maisā taču iebāžami ar visi karnevāli - bērnudārza/skolas/ofisa/kāda cita publiska pasākuma.
Man ļoti žēl tos, kuriem pietrūkst mūsu visu - tik dažādu, tik atšķirīgu un pretēju, bet tomēr vienotu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja mausns: 27.05.2010 13:47

[Durbals]

Es esmu par spēlēm, tu esi par un daudzi citi šajā forumā arī. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Un - šai maisā taču iebāžami ar visi karnevāli - bērnudārza/skolas/ofisa/kāda cita publiska pasākuma.

Jā, te patiesībā būtu vēl viena liela tēma: patiesībā visa mūsu dzīve ir viena liela lomu spēle. Tētis, mamma, bērns, priekšnieks, policists un kriminālists, ārsts un simtiem, tūkstošiem citu lomu - kuras, grozi kā gribi, ir vienīgi lomas.

Ziniet, kāds ir viens no iemesliem, kāpēc es personīgi esmu šeit? Protams, man patīk spēlēt spēles, un es nekaunos atzīties, ka neesmu un nekad nebūšu pieaudzis. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sveicinati.gif) Taču ir vēl iemesls. Tā kā esmu mazliet pašdarbības psitoherapeits, esmu palasījies par t.s. kreatīvajām terapijām, un par drāma-terapiju ir teikts, ka tās efektivitāti lielā mērā nosaka mākslīgās realitātes, kuras tiek apzināti veidotas tās seansos. Principā tieši tāpat, kā tas notiek lomu spēlēs. Un, daudzkārt apzināti ieejot mākslīgā, teatralizētā realitātē (un, kas vēl svarīgāk - iemācoties apzināti, pēc savas gribas no tās iziet!), cilvēkam ar laiku attīstās prasme pazīt šīs virtuālās realitātes, un nenonākt to ietekmē. Jo daudzas sadzīves, attiecību problēmas rodas vienkārši no tā, ka mēs pietiekami neprotam atšķirt sevi no savas šī brīža lomas (ES esmu Tētis, Boss, utt., un tev man jāklausa!).

Protams, jautājiens ir - kāpēc tad larperiem visas personiskās problēmas neatrisinās automātiski, utt.? Nu, acīmredzot tomēr ir jāprot šo instrumentu pareizi lietot. Piemēram, ir vēlams izmēģināt visdažādākās lomas, nevis tikai orks un orks. Citādi tiešām pastāv risks izmantot Larp-u kā vēl vienu paņēmienu, lai bēgtu no sevis, no realitātes - uz ko mudina visa mūsu pašreizējā sabiedrība...

Droši vien labi zināt, ka tad, kad "reālajā dzīvē" (kuram no mums pietiek dūšas apzināties to, kas reāli mūsu dzīvēs šobrīd notiek?) jādara kaut kas tāds, kas grūti paveicams, vai neizdodas - piemēram, sākt uzņēmējdarbību - tā vienkārši ir principiāli jauna, nepazīstama loma, kurā rīcības principi stipri viena runā pretī ierastajiem. Un lomu spēles ir lieliska vide, kā apgūt un izkopt jaunas iemaņas - jo te nav jāriskē ar reālām finansēm u.c.

Man ļoti žēl tos, kuriem pietrūkst mūsu visu - tik dažādu, tik atšķirīgu un pretēju, bet tomēr vienotu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

O, jā. Un, spriezot pēc tā, cik reti larperi tiekas, jāsāk būtu ar mūsu pašu pažēlošanu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/pardon.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/uzvara.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink3.gif)