![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Mācās koptelpas paroles ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 24.07.06 Kur: Meklē pusgarās zeķes zem krēsla. ![]() |
Un, ziniet, mīlestība ir vienīgais pie kā nevar pierast. /Ojārs Vācietis / Nu tā sakot filozofiski via nefilozofiski, bet nu apspriežam so tēmu, kas un kā... Ko viņš ar to domājis? Kā tas būtu mums jasaprot? Jautājums: Vai pie mīlestības var pierast? [aF: Lūgums pārējiem nespamot! Privātās lietas jākārto caur PM`u.] Šo rakstu rediģēja aFēra: 13.12.2006 08:55 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 06.04.07 Kur: Vakardienas trakumā ![]() |
Drīzāk vajadzētu paanalizēt vārdu "pierast" nevis "mīlestība". Pēc savas būtības pieradums (arī pielāgošanās) ir ķermeņa spēja nereaģēt uz pārāk biežiem apkārtējās vides kairinājumiem jeb citiem vārdiem - ir zudusi spēja just un kāda lieta/notikums/sajūta neizraisa nekādas emocijas vai fizioloģiskas sajūtas. Tas tad arī varētu būt pieradums - nespēja just.
Tātad secinājums gaužām vienkāršs - mīlestība = kāds noteikts sajūtu un emociju kopums (protams, katram cilvēkam individuāls, un tas jau ir cits temats, kā mēs katrs mīlam); pieradums = nespēja just jeb spēja nejust no tā seko, ka mīlestība nevar būt pieradums, tātad pie mīlestības nevar pierast; kas arī bija jāpierāda. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 21.06.2025 23:35 |