Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Elony]

Ārsts nepretojās un ļāva viņam uz sejas uzlikt lupatu. Gulēja uz grīdas kā aizmidzis un iespējams, ka drīz tā arī būs.

Pirms kameras, kurā atradās visi, bija tikai viena cita kamera. Nikola redzēja, ka gaitenī ir tikai viens kareivis bruņojies ar triecienšauteni un ķiverē. Ārdurvis bija atvērtas. Kareivis, pamanījis, ka viena kamera ir tukša, satraucās un sauca uz āra pusi: "Ei, tas ārsts pārvieto guļošos."
Pēc tam steidzās uz nākamo kameru, kur bija iekšā biedri.
"Ko jūs, sasodīts darāt? Gūstekņus ir aizliegts pārvietot līdz pat iekāpšanai!" viņš pa ceļam runāja un tad pavēra durvis (kuras vērās uz ārpusi). Pamanījis, ka kameras vidū guļ ārsts un tur iekšā ir gūstekņi nomodā. (Niku redzēja droši), sāka ķerties pie ieroča uz krūtīm.
"Trauksme!" viņš iesaucās skaļā balsī.