Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Sindra]

Maikls klausījās sarunās un ar skatienu sekoja bēdu brāļu (un māsu) darbībām.
Kā viens lēkāja pie loga, cits pratināja ārstu.
"Nu... droši vien mēs spējam tikt galā ar trim sargiem. Nu teiksim es protu kauties.
Paņemsim to tusni" viņš pamāja uz ārstu. Maikls runāja angļu valodā. Gandrīz bez akcenta. Nu varbūt ja ļoti ieklausījās varēja pavisam minimāli dzirdēt krieviem raksturīgo akcentu. Un viņš noteikti bija sapratis to, ko runāja pārējie. "Stumsim pa priekšu un grūdīsim viņiem virsū.
Izmantosim apjukuma momentu un piesitam sargus. Paņemam viņu ieročus un ejam ārā.
Tāpat viņi kādā brīdī vilksies pārbaudīt, ko tas tusnis šeit tik ilgi dara."
puisim bija apnikušas sarunas un prātuļošanas. Lai arī Maiklam pašam nebija ne jausmas par kādiem grēkiem viņš šeit ir iespundēts tomēr daudz labprātāk viņš uzturētos savā mājā, nevis šajā jaukajā piedzīvojumā. Varētu tikai kādu skuķi vēl paķert līdzi. Dažas izskatījās tīri tā neko.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 06.01.2010 21:57