Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. |
05.01.2010 13:10
Raksts
#1
|
|
Alveus anima Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 |
Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.
Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas. Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās. Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās. Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni. Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp. Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja. |
|
|
06.01.2010 19:59
Raksts
#2
|
|
Alveus anima Grupa: Biedri Pievienojās: 18.05.07 Kur: Aiz maskas HP eksperts 2008 |
"Armijnieki, kaut kādi īpašie spēki. Nejautājiet, es nezinu. Šeit ir militārais lidlauks, dienvidos no Tulas. Mani palūdza no malas, lai... nu, lai palīdzu viņu ārstam pieskatīt jūs. Vai jūs esat slimi, vai kaut kas tāds. Es nezinu un negribu zināt." ārsts atteica un pameta īsu skatienu uz paplāti un šļircēm, kas mētājās uz zemes viņam līdzās.
"Un palīdzēt nevaru, mani sodīs par ko tādu. Labāk padodaties, ja jūs šitā tur, gan jau ka nenogalinās." Kamerā nebija nekādu mēbeļu un lāva būtu jāatrauj no sienas, lai to varētu pārvietot. Lai arī lodziņš atradās trīs metru augstumā, papūloties, Rināts, varēja līdz aizlēkt un paskatīties laukā. Tiesa, neko daudz viņš neredzēja, tikai betona žogu, virs kura bija dzeloņdrātis un aiz tā - mūra ēkas sienu, divu stāvu augstumā, kas aizstiepās pa labi un pa kreisi. Cik varēja spriest, ārā bija diena, vismaz ēnas un saules gaisma, kas apspīdēja pretējo sienu, lika tā domāt. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 03.06.2024 15:28 |