Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Malduguns]

Nika atvēra plakstus. Viņa jutās savā veidā izgulējusis, tomēr tajā pašā laikā nevarēja izkārpīties no miega skavām. Tāda sajūta radās tad, kad visa nakts bija nodežūrēta, diena tāpat un beidzot bija izdevība kādu laiciņu pagulēt. Šķita, ka kāds meiteni modina, bet viņa veiksmīgi atgaiņājās, līdz saprata, ka telpā ir viena.
Pietrūkusies sēdus, Nika nopētīja telpu, kurā atradās, jo nebija nekādas saprašanas par to, kādā veidā viņa tur ir nonākusi. Paberzējusi kņudošo degunu un secinājusi, ka atrodas sava veida ieslodzījumā, Nika ikārtojās guļvietā ndaudz ērtāk, lai pārdomātu, to, ko viņa pēdējo atcerējās. Viņa bija bijusi nakts ežūrā, bija daudz smagu izsaukumu un tad viņa beidzot nolikš gulēt. Viens vīrietis nomira, viņi nepaspēja laicīgi aizbraukt pie viņa. Vai tiešām šī vīrieša dēļ viņa tagad atradās ieslodzījumā? Viņa tur neko nebija varējusi darīt, jo ne jau viņai vajadzēja krāsot lūpas un sēdēt pie stūres. Nika domīgi atspieda zodu plaukstā un palūkojās apkārt vēlreiz.
Pirksti pārslīdēja vietai kaklā, kur kaut kas likš tāds kā sāpīgs, tāds kā stīvs. Vakar vakarā, pirms gulēt iešanas vēl nekas tāds nebija bijis, turklāt nebija tik auksts, lai savilku kakla muskuļus. Pie tam, tā īsti nebija savilku muskuļu sajūta.
Pie viena meitene nopētīja arī tik ļoti pazīstamo un bieži izmantoto sistēmas maisiņu. Palūkojusies uz savām rokām un ieraudzījusi tur dūrienu pēdas, Nikola kļuva vēl apmulsušāka. Tomēr viņa piecēlās kājās un sāka staigāt turp atpakaļ pa telpu, lai izlocītu muskuļus un censtos kaut ko atcerēties.