Civilizāciju sadursme - vai obligāti konflikts? Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, jautājums, kurš radās, noskatoties filmu `Avatar` un apspriežot to šeit pat `Kino` sadaļā, ir sekojošs: vai situācijā, kad attīstītāka civilizācija ierodas mazāk attīstītas civilizācijas teritorijā nolūkā tur iegūt kādus resursus, konflikts ir neizbēgams?

Un kurai pusei ir taisnība?

Labprāt uztaisītu aptauju, taču īsti nemāku un nevaru arī sagudrot adekvātus jautājumus un atbildes (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Viena lieta ierasties ciemos (atklājēji, dažkārt arī zinātnieki), cita — ierasties, lai saimniekot (militāristi un kalnrači).

Ja atklājējus finansē kalnrači, čau sanāk pa ļubomu... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Bet ja vietējie atnācējiem pasaka — šalom, mums nevajag to, ko jūs mums varat dot, vācieties ka labāk turp, no kurienes nācāt?

Nekad jau tā nav, ka nevajag. Lielākoties jau atnācējiem ira lietas, kuras vietējiem liekas gana kārdinošas (un te nav runa tikai par stikla krellēm (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ). Mēs jau te atkal abstrahējamies no `Avatara`, kur vietējie dzīvoja idilliskā vidē un viņus neapdraudēja ne slimības, ne bads. Realitāte lielākoties tomēr ir daudz prozaiskāka.

Atrast citu vietu, kur var dabūt resursus ASAP.

A ja citās vietās nav ASAP - nu, tur vide ir vēl agresīvāka?

Ja mājas saimnieki viesim liek noprast, ka laiks vākties prom, tad laiks vākties prom.

Un Tu, būdams zinātniskās ekspotīcijas vadītājs, kurš BEIDZOT atradis TĀDU planētu, no tādas arī aizvāktos? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Jā, bet kolonizatori nav bijuši labāki.

Skaidra lieta.

Citām tautām nav pieņemams slepkavot dzīvniekus ēdienam, piemēram.

Šitais gluži vis nebūs patiesība, tas vairāk ir atkarīgs no reliģijas, nevis no tautības. Nav dzirdēts par tautām, kuru pogolovno visi pieņemtu kādu reliģiju un tai pilnībā sekotu.

Indieši, lai arī tiešām neēd govju gaļu, tomēr nesmādē vistas.

Es tomēr uzskatu, ka nekādas augstākas tehnoloģijas, augstāka kultūra neattaisno iebrukšanu (arī kultūras nešanu) svešā zemē.

In general, ir 2 pamatiemesli, kāpēc atnācējiem atklātē pasaule varētu būt interesanta:
1. Pragmatiska interese (izrakteņi vai citi resursi);
2. Izzinošā interese - jauni fakti zinātnei par atklāto pasauli.

Ja dominē 2., tad jau tomēr kontakts var būt tīri konstruktīvs.

Turklāt, cilvēce jau mainās. Nupat raidījumā 100g kultūras bija intervija ar režisoru Hermani. Prātā iekrita viņa vārdi par Šekspīru. Ka Šekspīra lugās ir viena vienīga vardarbība (nu, viņš jau domāja drāmas), kur ik pēc 20 min kāds mirst, jo visus konfliktus visi risina tikai ar vardarbību, dueļiem un zobeniem, vai kā savādāk. Šekspīra laikos tieši tā arī bija.
Tāpēc Hermanis negribot iestudēt Šekspīru.
Mūsdienu pasaule ir vai vismaz tai jābūt savādākai, jo zvēriskai cilvēcei nav nākotnes.
Ja rūpīgāk palasa Žila Verna romānus, tad arī tajos var atrast, piemēram, vietas, kur galvenie varoņi, lai labāk iepazītu vietējo faunu, tikai prieka pēc izmanto bisi. Arī tajā ziņā pasaule ir mainījusies, kas tajos laikos nebija nekas sevišķs, šodien izraisa sašutumu, jo nogalināt kādu dzīvu radību tikai tāpat vien, lai tuvumā paskatītos, kāda tā izskatās, tas jau ir cilvēka necienīgi.

Par to, ka cilvēce civilizējas, viennozīmīgi var piekrist. Tomēr nav pamata domāt, ka ka cilvēce eventuāli jelkad atteiktos no spēka lietošanas kā tādas, cita lieta, ka jo tālāk nākotnē, jo stingrākas `Rules of Engagement` tos ierobežos.

Tajā pat laikā, ko lai saka par japāņiem, kas turpina medīt vaļus, jo ēdieni no tiem ir tradīcija. Ko lai saka par suņu gaļu, ko ēd korejieši un ķīnieši. Vai var ar varu piespiest viņus tā nedarīt? Par vaļiem vismaz skaidrs, ja tos turpinās ķert, tie izzudīs pavisam vēl šajā gadsimtā. Bet kā tad ar suņiem?

Eiropieši savukārt lielos daudzumos ēd cūkas, govis un vistas, tomēr nekas neliecina, ka šie dzīvnieki principā grasītos pazust?