Cerības: Jaunā Nākotne, [GM][PZP][fantasy] Vampīru, vilkaču cīņas Opcijas

[Zōzā zač zač]

Saule jau rietēja un debesis iekrāsojās sārtā, dzeltenīgā un violetā tonī. Un no austrumu puses nāca milzīgi un melni mākoņi, kas aizsedza debesis. Romantiska ainava, ja vien apkārtnē, kur atradās Metjū, nebūtu daudz un dažādu līķu un to ekstremitātes, kas lēnām sadalījās šajā purvājā. Viņš nekur nesteidzoties vēroja kā saule pazūd horizontā.

Tikmēr no Dienvidpola lielās bāzes pacēlās slepeno operāciju Helikopters, kurā iekšā sēdēja Katerina, Nakamura, Kirils un Bleiks, katram bija pie kājām milzīga mugursoma, kurā iekšā bija saliktas visas viņu mantas. Viņi dzirdēja kā pilots nosauc dažādus vārdus, jeb komandas un tad uzņēmis lielāku augstumu ar spēcīgu grūdienu aizsāka savu straujo lidojumu uz noliktajām koordinātām. Caur helikoptera loga rūtīm bija redzama saules maza maliņa, kas zaigoja koši sarkana, spēlējoties ar krāsām debesīs.

Sempera Heila kopā ar Taniju Leiko stāvēja pie pietiekoši jaunā, jeb mazlietotā 22. gs armijas auto. Tas bija ļoti labi saglabājies, jo vilkačiem bija vairākas slepenas noliktavas, kur atradās visādas noderīgas lietas. Acīmredzami šīm sieviešu kārtas vilkatēm bija atvēlēta šī mašīna. Leia, trešā vilkate pēdējā ielika savas mantas šīs mašīnas bagāžas nodalījumā un iesēdās aizmugurējā sēdeklī. Mašīnā tieši panalī bija iestrādāts GPS, kurš norādīja cēļu, kā tikt līdz vietai, kur vajadzēja. tagad atlika izvēlēties šoferi, kas tur aizbrauktu.

Vampīriem, gan vajadzēja gaidīt, kad saule norietēs, lai varētu aizbraukt uz tikšanās vietu, bet dēļ tā, ka viņus aizturēja dienas gaisma, vampīri jau bija netālu no noteiktās satikšanās vietas. Vismaz Bens, Džeroms un Džeikobs. Viņi visi trīs uzturējās speciāli atvēlētā ‘vietā, kur pārlaist dienu. Un ārpusē pie pašām durvīm viņus gaidīja Džips. kurā aŗi bija GPS, kurš rādīja ceļu.

Metjū pagriezās ar muguru pret sauli un vieglā solī devās uz vecas trīsstāvīgas mājas pusi, kura atradās burtiski purvā un uz to veda tikai viens ceļš, kas bija nobērts ar akmeņiem un smiltīm. Netālu no šīs vecās mājas bija milzīga nosēšanās platforma, kura bija apaugusi ar sūnām, krūmiem un nezālēm, bet uz šo vakaru bija ieslēgtas mirgojošas brīdinājuma lampas, kas rādīja nosēšanās platformas atrašanās vietu. Tās bija pavisam jaunas. Acīmredzami nesen uzliktas. Māja izskatījās veca un sabrukusi, vismaz trešais stāvs. Pāris logi bija izsisti un aiznagloti. Visa māja bija apaugusi ar vīnstīgām un dēļ purvainās apkārtnes neizskatījās droša. Bet Metjū nostājās mājas priekšā un palūkojies sev aiz muguras nopētīja šo ceļu, kas veda pie mājas. Viņš ievilka dziļu elpu un palūkojies uz rietumiem vairs neredzēja sauli, tikai tā krāsas spēli ar debesīm. Bija laiks gatavoties viesu uzņemšanai un sevis sakopšanai, jo Metjū bija apaudzis, mati izspūruši, bārda, kas bija pagara un nedaudz saķepusi, kā arī viņa drēbes, kas bija saplēstas un smaržoja pēc trūdošām lapām un purva.

[washulis]

Vilkate apgriezās apkārt, dzirdot kaut ko nograbam un nokrītam. Mašīnas durvis. Tas tā pat nebūtu izvilkušas mēnesi ilgāk. Viņa smejoties piezīmēja.

Sempera smaidot pallūkojās uz Taniju. Tur nu jums, Tanij, ir taisnība. Biju gan cerējusi kaut ko kaut vai nedaudz spožāku. Jācer, ka visaz aprīkojums iekšpusē šiem brašāks. Viņa ziņkārīgi nopētīja Tanijas Leiko saiņus, kas bija visai iespaidīja izmēra. Vai man vajadzētu skaust? Viņa sev jautāja, izņemot no bagāžnieka savas tašas. Divi šaujamie jau bija pie sāniem un viens duncis zābakā. Bet piekūns Hadža nolaidās uz vilkates pleca.

Es jūs neipazīstināju ar savu draugu. Tas ir Hadža. Viņa teica abām sugasmāsām.

Tuvojoties gan mašīnā, gan ar motociklu, Sempera sarauca degunu. Cik viņu te ir? Neviļus viņa paspēja soli tuvāk abām vilkatēm, bet, pieklājības pēc, iepazīstināja klātesošos ar sevi. Sempera Heila. Viņa kārtīgi nopētīja klātesošos, lai, pēc vajadzības, varētu atcerēties viņu sejas.

Laikam mūs jau gaida iekšā. Viņa vēl ierunājās, pamazām soļojot trīsstāvu grausta ieejas virzienā. Pamazām prātu pārņēma ziņkāre. Vēlme uzzināt, ko tieši šī kompānija grasās stādīt priekšā un vai tā nebija liela kļūda parakstīties uz tā papīra gabala.

Šo rakstu rediģēja washulis: 14.03.2009 00:30