Cerības: Jaunā Nākotne, [GM][PZP][fantasy] Vampīru, vilkaču cīņas Opcijas

[Zōzā zač zač]

Saule jau rietēja un debesis iekrāsojās sārtā, dzeltenīgā un violetā tonī. Un no austrumu puses nāca milzīgi un melni mākoņi, kas aizsedza debesis. Romantiska ainava, ja vien apkārtnē, kur atradās Metjū, nebūtu daudz un dažādu līķu un to ekstremitātes, kas lēnām sadalījās šajā purvājā. Viņš nekur nesteidzoties vēroja kā saule pazūd horizontā.

Tikmēr no Dienvidpola lielās bāzes pacēlās slepeno operāciju Helikopters, kurā iekšā sēdēja Katerina, Nakamura, Kirils un Bleiks, katram bija pie kājām milzīga mugursoma, kurā iekšā bija saliktas visas viņu mantas. Viņi dzirdēja kā pilots nosauc dažādus vārdus, jeb komandas un tad uzņēmis lielāku augstumu ar spēcīgu grūdienu aizsāka savu straujo lidojumu uz noliktajām koordinātām. Caur helikoptera loga rūtīm bija redzama saules maza maliņa, kas zaigoja koši sarkana, spēlējoties ar krāsām debesīs.

Sempera Heila kopā ar Taniju Leiko stāvēja pie pietiekoši jaunā, jeb mazlietotā 22. gs armijas auto. Tas bija ļoti labi saglabājies, jo vilkačiem bija vairākas slepenas noliktavas, kur atradās visādas noderīgas lietas. Acīmredzami šīm sieviešu kārtas vilkatēm bija atvēlēta šī mašīna. Leia, trešā vilkate pēdējā ielika savas mantas šīs mašīnas bagāžas nodalījumā un iesēdās aizmugurējā sēdeklī. Mašīnā tieši panalī bija iestrādāts GPS, kurš norādīja cēļu, kā tikt līdz vietai, kur vajadzēja. tagad atlika izvēlēties šoferi, kas tur aizbrauktu.

Vampīriem, gan vajadzēja gaidīt, kad saule norietēs, lai varētu aizbraukt uz tikšanās vietu, bet dēļ tā, ka viņus aizturēja dienas gaisma, vampīri jau bija netālu no noteiktās satikšanās vietas. Vismaz Bens, Džeroms un Džeikobs. Viņi visi trīs uzturējās speciāli atvēlētā ‘vietā, kur pārlaist dienu. Un ārpusē pie pašām durvīm viņus gaidīja Džips. kurā aŗi bija GPS, kurš rādīja ceļu.

Metjū pagriezās ar muguru pret sauli un vieglā solī devās uz vecas trīsstāvīgas mājas pusi, kura atradās burtiski purvā un uz to veda tikai viens ceļš, kas bija nobērts ar akmeņiem un smiltīm. Netālu no šīs vecās mājas bija milzīga nosēšanās platforma, kura bija apaugusi ar sūnām, krūmiem un nezālēm, bet uz šo vakaru bija ieslēgtas mirgojošas brīdinājuma lampas, kas rādīja nosēšanās platformas atrašanās vietu. Tās bija pavisam jaunas. Acīmredzami nesen uzliktas. Māja izskatījās veca un sabrukusi, vismaz trešais stāvs. Pāris logi bija izsisti un aiznagloti. Visa māja bija apaugusi ar vīnstīgām un dēļ purvainās apkārtnes neizskatījās droša. Bet Metjū nostājās mājas priekšā un palūkojies sev aiz muguras nopētīja šo ceļu, kas veda pie mājas. Viņš ievilka dziļu elpu un palūkojies uz rietumiem vairs neredzēja sauli, tikai tā krāsas spēli ar debesīm. Bija laiks gatavoties viesu uzņemšanai un sevis sakopšanai, jo Metjū bija apaudzis, mati izspūruši, bārda, kas bija pagara un nedaudz saķepusi, kā arī viņa drēbes, kas bija saplēstas un smaržoja pēc trūdošām lapām un purva.

[Zōzā zač zač]

Sievietes bija pārbijušās un būtu varbūt pretojušās, ja vien Bens nebūtu sācis izmantot savu vampīra šarmu, kas lika viņām nomierināties, bet tik un tā viņas trīcēja un mēs jau varam iedomāties ko šis vampīrs, kurš brutāli nogalināja trīs vīriešus, izdarīs ar šīm divām neaizsargātām sievietēm.


Metjū pagriezās un devās uz durvju pusi. Apstājies pie durvīm viņš pasmaidīja, jo bārda sakustējās, it kā viņš smaidītu.
-Iespējams, ka tā tas varētu ost. Un tagad es tevi ievedīšu mājā un tad sameklē kādu, kas tev palīdzēs iekārtoties.-
Vīrietis noteica un pagriezies pret durvīm, tās atvēra. Durvis bija sākušas nedaudz pūt, bet tas acīmredzami neuztrauca Metjū un pamatoti. Ieejot mājā, tā no iekšienes izskatījās tik pat drausmīgi, iespējams pirmā reakcija varētu būt - "Un šī ir Tā māja kur mums būs sanāksmes? Ūķis nevis māja."
Ārdurvīm aizveroties Metjū drošā solī devās pie durvīm, kas bija tieši pretī ieejas durvīm. Tas izskatījās pēc sienas skapja, dēļ durvju noformējuma. Apstājies pie durvīm viņš tās atvēra un ielaida Skārletu pa priekšu. Pirmais ko sieviete redzēja bija gaišs garš gaitenis un tas izskatījās gaumīgs, jo gaiteņa sienās bija iestrādāti visādi tēli un zīmes, kas padarīja šo telpu nedaudz mājīgu, kā arī spogulis, kas atradās tieši telpas kreisās sienas vidū. Un gaiteņa grīda bija slīpa, jo tā veda uz leju, acīmredzami uz pagrabu.
Izgājis cauri šim gaitenim Metjū nonāca pie vēl vienām durvīm, kuras atvērās pašas. Un tad priekšā pavērās siena un gaiteņi, kas aizgāja uz abām pusēm, viens pa labi un otrs pa kreisi. Šī vieta izskatījās pēc labi koptas un pārtaisītas militārās bāzes, kas ir uztaisīta zem šīs vecās mājas.
Metjū apstājās un pagreizās pret Skārletu.
-Tu ej pa to gaiteni un atrodi, kas tevi te izvadās un es tikmēr piekārtošos un atradīšu labākas drēbes par tām, kas man tagad ir mugurā.-
Metjū pagriezās un aizgāja pa gaiteni kas veda pa kreisi un pazuda aiz stūra, kas veda atkal pa kreisi. Skārletai tagad vajadzēja atrast kādu, kas viņai izrādītu šo vietu. Viņai atlika iet taisni pa šo gaiteni, kas veda pa labi, ka tikko ienāca un kas apmēram, pēc pieciem metriem nogriezās vēlreiz pa labi. tad atkal parādījās priekšā milzīgs gaitenis, kurš bija platāks un gar sienām bija vairākas durvis. Tālākās durvis, labajā sānā, bija atvērtas un no tām varēja dzirdēt skaņu, kādu var dzirdēt, kad kāds kaut ko metina. Tuvākajās durvīs, kas bija nedaudz atvērtas, bija jūtama patīkama un reibinoša smarža , kas jaucās kopā ar eļļas smaržu.
Skārletai tagad bija izvēle kurās durvīs ieiet, lai viņai kāds izrādītu šo vietu.

Tikmēr helikopterī otrais pilots atkal pagreizās pret aizmugurē sēdošajiem un skaļā balsī ierunājās, tā lai visi viņu dzirdētu, pat tie, kas bija aizmiguši.
-Labi, piesprādzējieties, tagad mēs paātrināsim lidojumu. Nevēlos, lai kāds tiktu izmētāts pa visu kabīni.-
Viņš skaļi iesmējās, laikam pēdējais teikums bija kā joks, kuru saprata viņš. Bet piesprādzēties vajadzēja, tas bija tīri tā drošības pēc.

Tikmēr, kamēr helikopters uzsāka savu straujo lidojumu, visas vilkates jau atradās mašīnā un varēja sākt savu ceļu uz galapunktu, kuru rādīja mazais GPS ekrāns.

Pēc 10 minūšu stāvēšanas, kad Bens vēl neparādījās, vampīriem, kas jau sēdēja mašīnā vajadzēja saprast, ka Viņš pats varēs nokļūt galā, jo viņš, kad viņi nokļuva šajā mītnē, bija tas, kurš visvairāk bija pētījis ceļu un gala punkta atrašanos vietu uz šī mazā GPS ekrāniņa.


OOC: Ja tu domā, Moriartij, ārs, kā zemes - tā mērvienība, tad jā, ja tas ir no kāda posta, tad visticamāk tas ir domāts ātrs.