Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Massacre]

Svāfa, par spīti visam - segai, Stefana siltumam, sildīšanas burvestībai un vispār tam, ka viņi atradās vilcienā-, nodrebinājās. Kāpēc te palika tik sasodīti auksts? Viņa palūkojās ārā pa logu, cenšoties saskatīt vai viņi gadījumā kļūdas pēc nav iebraukuši ne tur kur vajag, jo galu galā jūnijā, lai arī kāda vētra ārā, nekad nebija palicis tik auksts, it īpaši iekštelpās, kas šoreiz bija vilciens.

"Pavisam nopietns joks." viņa pasmaidīja, iztraucēta no savām pārdomām par aukstumu, kurš uz brīdi viņai bija licis aizmirst, ka viņai šobrīd ir ļoti, ļoti paveicies ar Stefanu. "Ja mēs nebūtu sākuši aloties, tad iedomājies, kas notiktu! Atklāt savas jūtas no attāluma un censties tās pavirzīt tālāk būtu ļoti sarežģīti." Svāfa nodrebinājās vēlreiz, bet šoreiz ne no aukstuma, bet biedējošās iespējamības, kas, paldies Merlinam, bija paslīdējusi garām. "Man šodien veicas." viņa apmierināti paziņoja un maigi noskūpstīja Stefana plaukstu. Viņa gan atļāvās smaidīt no vienas auss līdz otrai.