Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] |
06.02.2009 23:45
Raksts
#1
|
|
Sātana advokāts Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis |
Cūkkārpas Ekspresis šoreiz gan saīsinātais sastāvs nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.
Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu. Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu. Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk. Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08 |
|
|
08.02.2009 11:53
Raksts
#2
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu Grupa: Biedri Pievienojās: 26.04.04 Kur: rasā Draudzīgākais forumietis 2009 |
Nē, tev ir jāatrodas tieši vilcienā un jāizbauda ceļot prieks!
Galvenokārt laika jau tieši Efija bija tā, kura dēļ Kraukļnagu Endija atradās vilcienā nevis bija jau sen kā aizteleportējusies mājās. Vismaz tā labpatika domāt Efijas mazajam egoisma velniņam, kurš reti par kaut ko tīksminājās skaļi, bet tas nenozīmēja, ka tā kaut kur viņas sirdī nebija. Tad jau laikam mēs esam tā braukušas bieži! Kupeju piepildīja sirsnīgi, uzjautrināti smiekli. Kāds tur brīnums, ja viņas visas trīs šo septiņu gadu laikā (kraukļnadzes prāts teica, ka šis ir 14. brauciens) būtu braukušas vienā kupejā ne tikai šīs divas, jau pieminētās reizes. Jā, es atceros! Un man toreiz bija šausmīgi bail, ka mani varētu vispār neiešķirot, jo pirms iekāpšanas vilcienā es nejauši uzgrūdos kādam vecāko gadu audzēknim un viņš nikni man uzšņāca, ka tādus nejaukus skuķus šķirmice ēdot pusdienās! Jā, tas bija sanācis tāds nepatīkams brauciens, jo sevišķi, ja esi tāda, kas dažkārt spēj noticēt arī tam kam ticēt nevajadzētu. Un tad vēl es atceros tos baisos stāstus par kalmāru, kurus man stāstīja kāda otrziemniece... Kāpēc vienmēr gadījās kāds, kas vēlējās pabaidīt jaunos vēl nepieredzējušos pirmziemniekus? Turklāt tā pļāpājot Efija pat nepamanīja, ka viņi bija sākuši braukt, kur nu vēl gaisa siltumu maiņas. Meitene tikai automātiski ietinās savā jakā. Šo rakstu rediģēja Ļipa: 08.02.2009 11:55 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2024 15:04 |