Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] |
06.02.2009 23:45
Raksts
#1
|
|
Sātana advokāts Grupa: Biedri Pievienojās: 08.11.06 Ziedoņa māceklis |
Cūkkārpas Ekspresis šoreiz gan saīsinātais sastāvs nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.
Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu. Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu. Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk. Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08 |
|
|
07.02.2009 21:01
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Biedri Pievienojās: 02.10.06 Kur: klejojumos |
Kad Svāfas smalkie pirksti apvijās ap Stefana kaklu, viņš dorši un mazliet izaicinoši ieskatījās viņas brīnišķīgajās acīs. Stefans nebaidījās, viņš pirms kāda laika bija apzinājies, ka šai meitenei būtu gatavs atdot savu dzīvību un nemaz nenožēlotu to. Protams, meitene to nezināja. Viņa to nedrīkstēja zināt. Tas būtu pārāk necienīgi. Apmēram tā, it kā ganiņš pretendētu uz princesi.
Kad meitene apkal bija atgriezusies savā vietā, Stefans uz viņu palūkojās vēlreiz. Šoreiz vairāk kā draugs, ar kuru pavadīti gari vakari pie viena mācību galda. -Man arī tevis pietrūks, Svāfa,-Stefans atzina. Tu pat nezini, cik ļoti. Jūtas Stefanam bija svešas. Vismaz tām vajadzēja būt svešām, jo tās bija... nepieņemamas. Savā ziņā. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 02.06.2024 14:57 |