Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Malduguns]

Stefans nenoteikti paraustīja plecus un viņa lūpās atkal uzradās tikko manāmais smaidiņš. Kompliments par vakardienu kaut kā sildīja sirdi un lika apjaust kaut ko tādu, par ko puisis līdz šim mirklim nebija domājis, kur nu vēl apzinājies par tādu sajūtu esamību.
-Vienreiz jau var,-viņš sacīja. Stefans nebija no runīgākajiem. Tomēr Svāfas klātbūtnē mēle vienmēr raisījās mazliet vairāk.
-Protams, turklāt viņi visi arī zina to, ka mēs beigu beigās pēc kaislīga un asiņaina mīlasstāsta nobeigsim viens otru,-viņš caur smīnu sacīja.-Vismaz tie, kuri ir mācījušies pareģošanu par to zina.
Stefans virpināja pirkstos zīmuli un ik pa laikam palūkojās ārā pa aptumšoto logu. Puiša mati bija izlaisti, kā allaž, tā viņam likās ērtāk, mugurā bija melns vientiešu krekls un arī melnas bikses, kā arī vienmēr esošie armijas zābaki. Tumšzilās acis bija modras un vērīgas. Neviens nespētu pateikt, ka Stefans Skots nav visu iepriekšējo nakti gulējis.