Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Malduguns]

Stefans pašķielēja uz Svāfu. Iepriekšējā vakarā viņš bija parādījis to, ka varbūt nav tāds vecs īgns ūpis ar noziedznieka karjeru kā visi domāja, bet gan ir spējīgs arī graciozi un iznesīgi dejot, noturot meiteni un arī perfekti viņu vadot. Tomēr neraugoties ne uz ko, daudz viņš nedejoja. Galvenokārt tādēļ, ka viņam labāk patika būt novērotājam un viņam arī nepatika iejukt burzmās.
-Es priecājos, ka esmu projām no tās iestādes un visu skatieniem, kuri parasti vēsta, ak dievs, kāpēc viņš vēl nav izmests mūsu visu drošībai,-Stefans pasmīnēja, jo vismaz Svāfai vajadzēja zināt, ka viss, kas bija saistīts ar baumām par Stefanu, puisi ārkārtīgi uzjautrināja. Šo smīniņu gan varēja redzēt katrs. Gan tas, kurš gribēja, gan arī tas, kurš negribēja.
Puisis izstaipījās un izkrakšķināja elkoņu kaulu. Izstiepis kerzainās kājas uz priekšu zem galda viņš ērti zvilnēja krēslā.
-Izcilība, brīnišķīga padarīšana,-Stefans sacīja.-Tagad vien jādomā, kur to likt lietā,-puisis piemetināja.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 07.02.2009 15:04