Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Massacre]

Svāfa ļāvās tik pazīstamajam sentimentam un bija nobūrusi savu solu tā, lai tam tieši vidū būtu jauna atzveltne perpendikulāri kupejas logam. Viņa pati bija atspiedusies pret to tādejādi baudīdama tik pazīstamās ainavas, kurām vilciens traucās cauri un viņas lūpās rotājās viegls smīns. Savas augstapēžu kurpes viņa bija novilkusi, novietojot tās lejā pie sola, savas basās kājas saliekusi ceļos pie krūtīm un neuztraucās par to, ka violetā kleitiņa atklāja vairāk nekā parasti. Viņa bija Svāfa, viņa izskatījās perfekti un par tādām lietām neuztraucās. Un Stefans to zināja diezgan labi.
Kad puisis uzdeva viņai šo tik triviālo jautājumu, Svāfa palūkojās uz viņu plati smaidot. Pirms atbildēt viņa viņu nopētīja, it kā atmiņās gribētu saglabāt Stefanu tieši tādu un atkal pievērsās ainavai:

"Jocīgas. Es esmu pabeigusi Cūkkārpu ar izcilību, par to es nešaubos," te viņa pasmīnēja "Labi pavadījusi septiņus dzīves gadus un it īpaši vakardienas balli..." Svāfa acīm dzirkstot iesmējās, atceroties vakardienu. Viņa bija parūpējusies par to, ka vakar izskatījās vēl satriecošāk kā citus gadus un bija iztrakojās uz deju grīdas bez jebkādas nožēlas un tā it kā pasaule apkārt neeksistētu un ar visu to viņa bija manījusi pārāk daudz skaudības un iekāres pilnus skatienus. Atceroties to vien cik daudz ielūgumus nācās noraidīt, lai viņa varētu izklaidēties pati par sevi, nācās saviebties:
"Man tomēr nav tās skumju sajūtas atstājot to visu pagātnē, jo tagad tik sāksies viss kam esam mācījušies!" viņa priecīgi paziņoja un palūkojās uz Stefanu.
"Un Tavas sajūtas?"

Šo rakstu rediģēja Massacre: 07.02.2009 14:53