Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Džea]

Endija pat nedomāja kaut cik sevi piepūlēt un tieši tādēļ, ar pavisam vienkārso burvestību viņa lika savai lādei lidot sev pa priekšu. Ejot pa gaiteni, Endija ik pa laikam ielūkojās kādā kupejā, taču īsto viņa atrada tikai pēc mirkļa, kad pamanīja kādu bruneti. Lāde tika ielidināta kupejā un novietota tai paredzētajā vieta.
Ar īsu galvas mājienu pasveicinājusi Efiju, Endija devās ieņemt vietu pie loga, kas atradās pretī draudzenei. Meitene īsti neatcerējās, kā viņas kļuva par labākajām draudzenēm, taču šķiet, ka tas bija kopš trešā kursa.
Taču tagad viņas brauca pēdējo reizi. Tas savā ziņā skumdināja, toties tai pašā laikā arī priecēja.