Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Seratna]

Mailo. Mailo galvu atgāzusi pētīja griestus un to pleķi, kas atgādināja dīvaina paskata suņa galvu. Nē, nudien! Tas bija kā zīlēt kafijas biezumos! Interesanti, ko nozīmē, ja griestos redz suņa galvu? Meitene pielieca galvu uz citu pusi, gandrīz ieliecoties blakus sēdētāja papīra tūtā, kas gan viņu maz uztrauca, ņemot vērā, ka bija interesantākas nodarbes, ko darīt kā nekustīgi blenzt papīra tūtā ar zaļi pārgrieztu ģīmi, piemēram, varēja pētīt pleķi, kas atgādināja suņa galvu.

No blakussēdētāja skatpunkta dīvainais pleķis sāka izskatīties pēc Anglijas kartes. Dīvaini! Meriditai bija dzimumzīmīte, kas izskatījās pēc Anglijas kartes! Viņai jāredz šis pleķis! Diemžēl Meridita bija bijusi viena no tiem dīvaiņiem, kas bija devusies mājup ar Knakts autobusu un tāpēc dīvaino pleķi nekādīgi redzēt nevarēja. Žēl. Mailo gribēja salīdzināt viņas dzimumzīmi ar pleķi griestos.

Tā kā laiks bija mākoņains, tad arī kupeja bija diezgan miglaina, vismaz Mailo izpratnē, jo pleķi papildināja visādas ēnas, ka ilgstoši skatoties viņa tajā jau sāka saskatīt nāves zīmes, nodrebinājās un novērsās. Tad pašķielēja vēlreiz un vēlreiz novērsās, lai vismaz uz laiku pārtrauktu dīvainā pleķa pētīšanu.

Kupejā visi bija šausmīgi nepazīstami cilvēki. Mailo arī īsti nebija pazīstamu cilvēku, tikai tik cik nodarbībās dzirdēja, ka to sauc tā via šito šitā. Un tāpat Mailo pamanījās aizmirst gandrīz visu sava gada cūkkārpiešu vārdus. Meriditas viņa neaizmirsa, jo viņai bija fotogrāfija ar viņu un Meriditu un tās aizmugurē Meridita bija pašrocīgi uzrakstījusi savu vārdu. Mailo nebija slikta atmiņa, vienkārši, viņasprāt, bija būtiskākas lietas, ko atcerēties, piemēram, cik pakāpienu ir kāpnēs uz viņu koptelpu. Viņu bijušo koptelpu..

Tas bija jocīgi. Neatgriesties. It kā būtu atrauts kaut kas ļoti piederīgs. Cūkkārpa viņu vairs negaidīs atgriežamies. Un viņai vēl arvien nebija ne jausmas, ko iesākt tālāk. Tēvs gribēja, lai viņa mācās par baņķieri, māte teica, ka viņai vispār nav jāmācās un visu laiku prasīja, vai Cūkkārpā arī tagad mācās smuki puiši. Un pati Mailo nezināja, ko iesākt, jo vienam klausīt neļāva sirds, bet otram — prāts. Tikai ne sirds, ne prāts nespēja pateikt, ko tad meitene īsti grib pati. Iespējams bija jāpaiet kādam laikam, lai viņa beidzot aptvertu, ka viss tas notiek pa īstam un, ka viars nav laika domāt, bet jāsāk rīkoties. Jā, jā, jā. Mailo patika rīkoties. Tā arī tagad, pārbaudījusi, ka knutas ir pie viņas, nevis lādē, meitene izcilpoja gaitenī saldumu ratiņu meklējumos, metodiski ielūkojoties visās kupejās, lai pārbaudītu vai tie nav kaut kur noslēpušies.

Saldumu ratiņi, ū-ū.. Saldumu ratiņi..
Jaunā nu jau ex-elšpūte klaiņoja pa kupejām, te domās, te skaļi dungodama kādu dziesmu no vienas vientiešu filmas, ko reiz rādīja vientiešu mācībā, meklēdama saldumu ratiņus un pie reizes nopētīdama griestus vai vēl kaut kur neredzēs vēl kādu dīvainu pleķi. Jo viens dīvians pleķis ir nejaušība, bet vairāki dīvaini pleķi — tā jau ir zinātne!

You are 16 going on 17
Baby its time to think.
(ietērps.)