Mēnessērdzība Opcijas

[Eriette]

Kad es biju mazāka, vienmēr vakaros kārtīgi aizvilku aizkarus, jo man bija bail, ka tikai Mēness neiespēd iekšā pa logu, un es varu kļūt mēnessērdzīga. Dzirdēti bija jau ne mazums nostāsti - mēnessērdzīgie izlekuši ārā pa balkonu, nositušies, utt.


Ko tu domā par mēnessērdzību? Vai esi bijusi mēnessērdzīga vai zini kādu, kas ir? (šeit neliels papildinfo no vikipēdijas).

[Porcelain]

Jēzus! Par šo tēmu es varētu runāt stundām, caur asarām un smiekliem.
Mēnesserdzībai eju cauri jau kopš sevi atceros- no agras bērnības līdz šaj baltdienai.
Vecāki gan saka, ka tas mēness ietekmē, bet man tā neliekas- pats taču jūt labāk.
Ir naktis, kuras atceros, ir naktis, pēc kurām klausoties vecāku stāstus nāk smiekli, vai nenormāla neizpratne, jo nekad mūžā neko tādu nedarītu.
Sajūtas-
kāds lūdz lai tu kaut ko izdari, tu dari, bet skatoties uz sevi nesaproti kāpēc.
Tu esi pilnīgā histērijā, tā sajūta tevi galina nost, ap tevi ir tas, kas ir tik smags un liels, un tas nosmacēs visus tev apkārt un tevi pašu.
Tā margrietiņa, tā slieka, tie milzīgie kunkuļi, kuri tev krīt virsū un girežas, griežas, griežas un uznāk histērija.
Un tad tu pie pilna saprāta kaut ko dari, bet nākošā mirklī tu dari kaut ko pilnīgi aplamu pats to neapzinoties.
Milzīga saistība ar nomoda sapņiem.
Un vēl un vēl un vēl.