Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Ļipa]

Vai tiešām Fredžinalda atmiņa viņu pašu nevīla? Kadija tika cieši, jo cieši nopētīta. Visa nakts? Pus nakts? Katrā ziņā daudz. Oho, bet viņai ir smukas kājas!
Jums pašam nav līdzi kāds krikumiņš indes?
Fredžinalds uzrunāja Pīteru, kas šķietami absolūti neatbilda sirmgalvja dzīves filozofijai.
Ko, tur padarīsi, ja būs lemts mirt, tad tik pat labi tev kāds ķieģelis uz galvas uzkritīs, draudziņ.
Šķiet Fredžinalda skatienā bija jaušams uzjautrinājums. Var jau būt, ka viņš to varēja atļauties, jo galu galā nebija nekāds jaunulis un kaut kad jau viņam tāpat būtu mirstamais laiks klāt.
Tiesa gan ārsta pieminēšana lika smaidam pagaist. Jā, tiešām muļķīgi un tā nāve laikam ir tuvāk kā vajadzīgs, bet kas pajautāts, pajautāts.
Domājiet, ka cilvēks ar tādām kājām var slepkavot!
Arī Fredžinaldam te bija savs viedoklis, galu galā tas it kā esot bijis viņš, kas lielu nakts daļu bija pavadījis šīs meitenes sabiedrībā pat, ja viņi bija pļāpājuši tikai par izcili gudrām lietām. Kā nekā arheoloģe.
Tiesa gan Dzintras vārdi lika sarauties, bet tas dēļ tās pīpītes. Kurš tajā bija ielicis ko nelegālu? Nakts šķita kā miglā tīta.
Tad, tiešām Kadija?
Skatiens tika vērsts pret Dzintru.
Turklāt es taču pats knapi pa tām trepēm varu noiet, kur tad vēl grūstīties. Neesmu ja nekāds skolas puika!
Balss skanēja nedaudz nicinoši.