![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 27.06.08 Kur: Gatavojas universā lielākajam baļļukam. ![]() |
Tātad laiks ir sākt.
Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs. 1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt. 2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu. 3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ. 4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls. 5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa. tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cogito ergo sum ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 28.02.07 Kur: Divas mājas tālāk Jaukais snīpis ![]() |
Par vakardienas postu:
A! Tas bija viss, ko Dzintra spēja iztreiks, redzot, kā viņas bijusāis vīrs nokrīt miris. Kā, kā...? Pēc liela šoka viņa aozksrēja uz savu istabu un no tās izgāja tikai, lai nokļūitu pie priestera un pēc tam, uz telpu, kur visi pamazām pulcējās. Es laikam nomiršu no sirdstriekas! Kā tas iespējams, ka divdesmit četru stundu laikā ir tik daudz... Mirušo! Viņa sāka baurot. ne pilnā balsī, bet gana uzkrītoši. Mana sirds to neizturēs. Kad pamazām viņa sāka nomierinaties, viņa ieklausījās citu runās: Tikai nejauciet mani iekš šīm religīskām sektām. es no tā nesaproti, cik melns aiz naga. Pīrādziņus arī nevienam vairs nedošu. Pirmkārt izdomāsiet, ka gribu jūs noindēt, otrkārt fakts, ka es ar tiem cienāju cilvēkus, kas būtu mani varējuši nogalināt! Un to jauno puikiņu Mateo. Viņš bija tik pieklājīgs jauneklis. Viņa turpināja vaimanāt. Vienmēr esmu teikusi, ka narkotikas slikti ietekmē! Kurš bija tas, kas te esot to zālīti pīpējis? Noteiti paŗmērīgi paņēmis un dullumā kādu nogāzis no balkona. Tādas ir manas domas! Viņa uzmeta aizdomu pilnu skatienu pret Fredžinaldu. Kurš gan kārtīgs vīrišķis atteiktos no sievietes. protmas lielas naudas dēļ. Jūs taču piekrītat? |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 05.06.2025 23:02 |