Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Bio]

Vienā brīdī Loreta atceras sevi pamostamies ar vaigu piespiestu pie galda, siekalu pār lūpām, tekot uz tā paša galda virsmas, gandrīz vai burtiski uz pusēm atlūzušu, apakšējai daļai atrodoties sēžot uz dīvāna, kamēr augšējā pārliekta pār visu stikla galdu. Rokas jutās vājas, sāpēja galva, ļoti. Caur logu varēja redzēt, ka bija rīts, gaišs. Tā negribas celties, kas pie... Viņas plakstiņi strauji aizkrita un nākamjā brīdī viņa jau atkal bija nolūzusi.

Nākamjā brīdī Loreta jau atradās sarkankoka istabā, sēžot uz mīksta dīvāna, klausoties par notikumiem naktī. Tāda sajūta bija, ka viņai zem acīm karājas milzīgi kartupeļu maisi, bet par to kā viņa izskatījās šajā brīdī, viņai tas bija pilnīgi vienalga. Starp pamošanos un atnākšanu uz šo istabu - pilnīgs blekauts.

"Es vēlos doties mājās. Ļoti."

Loreta to ik pa laikam sev klusi, klusi čukstēja, bet nevarēja no vienas puses nepiekrist Fredriko mazdēlam Pīteram. Viņiem tomēr ir zināms kaut kas par šo notikumi, tikpat labi to varētu arī mēģināt atrisināt. Ignorējot šīs dziļi informatīvās sarunas par Tumsas lordiem un tamlīdzīgām 'jaukām' lietām, viņa skaļi izpauda savas domas.

"Nu... Mēs zinām, ka Rafaēls bija gulējis ar kādu no mafijas. Jau doma vien, ka mūsu ģimenē ir cilvēki no mafijas man rada briesmīgas sajūtas par visu šito atgadījumu. Bet tas laikam izslēdz no iespējamā mafijnieka saraksta Dzintru un mūsu priesteri, ne? Tas ir, ja vien viņiem... Piedodiet, patīk kopā laiku pavadīt trijatā ar visām tām specifiskajām sekām, tas ir."

Viņa kārtīgi nevarēja padomāt, bet kaut kas taču noteikti bija atklājams, ne, ne? Valoda bija satraukta, varēja just bailes, ko sajūt Loreta. Viņa tagad varētu vienkārši piecelties un braukt mājās.

"Un... Un tad vēl arī Kadiju un Fridžinalda onkuli. Cik es sapratu Kadijas kundzei patīk nedaudz vecāki vīrieši un pat pēc divpadsmitiem viņi laikam abi laiku pavadīja kopā, vai es kļūdos, Kadijas kundz, Fridžinalda onkuli? Bet noteikti es varu kļūdīties, šī nav mana labākā diena."

Loreta nopūtās un pieglauda matus pie galvas, lai saglabātu vēl nedaudz savu ierasto eleganci un nezaudētu pašcieņu savu radu priekšā, kuri gan varētu būt potenciāli viņas slepkavas. Starp viņiem taču galu galā bija arī inspektors, kāpēc viņš neko nedarīja, ārsta nogalināšana noteikti neliecina par profesionālu darbību. Šī būs gara diena.

Šo rakstu rediģēja Bio: 26.11.2008 20:49