Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[Elony]

(OOC: Varam pieņemt, ka visi sapulcējas kopā, kādā viesistabā?)

Pīters izskatījās slikti, neskuvies, negulējis. Paģirains.
Viņš sēdēja krēslā un grauza no kulītes ābolus. Ja kāds jautā par šo lietu, atsaka:
"Mani nevarēs noindēt, ja ēdīšu lietas, kuras sadabūju pats."
Pēc tam ierunājas par lietu. Pēc tam savācās, piespieda smadznes trādāt.
"Lietas tiešām ir nejaukas. Es... domāju, ka tagad gan ir jārīkojas pašiem. jau trīs cilvēki miruši... un ja vēl te paliksim, var mirt vēl kāds... nē, vainīgais ir jāatrod! Vai vainīgie! Es negribu tikt noindēts, nogrūst, vai nošauts.
Lai gan lietas, kas atklājas tiešām ir šausmīgas - cilvēki, ja no malas kāds uzzinās, ko jūs te darāt, tad man būs tāds kauns, ka es biju ar jums vienā mājā.
Bet vienalga, taisnība ir tāda, ka te kāds mēģina nogalināt citus. jautājums, kurš tas būs? Es? Dēļ mantojuma? Jā, varbūt, tas ir..."
viņš domāja, kā lai to pasaka. Sakarīgi, to, kas viņam bija prātā.
"Bet saprotiet, drīzāk jābaidās, ka nākamreiz pamostoties atklāsies, ka es esmu miris. Es tiešām baidos! Un nevaru pat iedzert viskiju, jo baidos, ka tas būs saindēts.
Nu, ļaudis, slepkava taču nevar darboties kā pats grib, kādam taču jābūt kādai domai."