![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 27.06.08 Kur: Gatavojas universā lielākajam baļļukam. ![]() |
Tātad laiks ir sākt.
Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs. 1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt. 2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu. 3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ. 4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls. 5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa. tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.11.04 Kur: Pa ceļam... ![]() |
Kadija pamodās ar nežēlīgi sāpošu galvu. Ak jel! Pat negribējās atcerēties, ko viņa pa nakti ir darījusi. Un vēl tas nakts negadījums. Brr... Taču nekas cits neatlika kā saposties un doties lejā. Varbūt tur bija gatavs glābiņš - kafija!
Kā gan lai tagad skatos Fredžinaldam acīs? šaudījās viņai pa galvu. Tā izgāzusies, šķiet, viņa bija tikai savā pirmajā ekspedīcijā. Ievilkusi dziļi elpu, Kadija atvēra savas istabas durvis un spēra soļus gaitenī. Kamēr nokļuva līdz lejai, tikmēr arī drosme bija parādījusies. Un sarkankoka galda telpā viņa ienāca ar stalti paceltu galvu un sveicienu: Labrīt!, klusāk piebilstot, cik nu šādā situācijā tas var būt labs. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 05.06.2025 23:36 |