Mafgame, ~ Lomu spēle 2009 ~ [GM][ATD] Opcijas

[Mitrene]

Tātad laiks ir sākt.

Iesākšu ar dažiem noteikumiem, lai visiem tik tiešām ir skaidrs.

1. Mirušie nerunā (likums kas ļoti bieži tiek palaists garām reālajā spēlē) tātad ja tu esi miris tad muti ciet, šajā spēlē tu vairs nevari runāt.

2. Cienīsim savu un citu laiku, lai šīs spēles nevliktos mūžību informējam GM par ilgāku būšanu ofline (ilgāk nozīmē vairāk kā 3 dienas bez postošanas) ja kāds pazudīs ļoti ilgi bezvēsts prombūtnē GM patur tiesibas šī spēlētāja tēlam uztaisīt pašnāvību vai ko tamlīdzīgu.

3. Esam radoši! būtu garlaicīgi ja mēs visu laiku noziegumos apvainosim vienus un tos pašu vienu un to pašu iemeslu dēļ.

4. Neizpaužam nevienam pašam savu spēles lomu (mafija, civilais, ārsts, inspektros) to cenšamies neizdarīt ari netieši. tieši lomu nezināšanā ir šīs spēles sāls.

5. Abi GM pārrunājām un ieviesām jaunu tradīciju šai spēlei, tā kā tādas spēlētāju anketas īsti nebūs (būs vnk jāiepazīstina ar sevi ) tad tajā brīdī kad tu esi nogalināts tu dodies uz ATD
un izveido savam varonim kapakmeni, kurā norādi: vārdu, uzvārdu, iesauku, nodzīvoto raundu skaitu, nāves veidu, un kaut ko īpašu ko šis varonis būtu gribējis redzēt uz sava kapa.
tie spēlētāji kas uzvar spēlē, resp nenomirst, to izdara tad kad beidzas spēle pieņemot ka jūs visi nomirstat no vecuma. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

LAi labi spēlējas. Mitrene + Moriartijs



Šo rakstu rediģēja Mitrene: 24.11.2008 12:28

[NaEoS_oWn-08]

Renaldo jau grasījās ieslīgt sarunā ar kādu no cilvēkiem, atstājoties no biznesa etiķetes, bet redzēja naudasmaisu raustāmies, un galu galā, pēc izskata, atstiepjot kājas. Viņš nesakarīgi pamāja ar galvu, ūsām noraustoties. Tad viņš ar aizdomu pilnu seju paskatījās uz katru no atnākušajiem, ar skatienu, kas varētu izdedzināt caurumu titānā.

Viņš pievērsās Rafaēlam, drusku paskatoties uz viņu, un sinhroni ar viņu piecēlās, atspiežoties pret raupjā koka galda virsmu.Renaldo gribēja kaut ko teikt, noklepojās, un brīdi padomājis, lēnām novilka.Es domāju ka mums nevajadzētu kādu vainot, tikpat labi cik katrs no mums var būt slepkava, ar būt arī darbinieki. Man liekas, ka mums vajadzētu pagaidīt policiju, lai tā apskatās un pēc tam nospriež ko un kā.

Rafaēlam atkal pievērsies, viņš turpināja: Es nedomāju ka vajadzētu te sēdēt, līdz nomirsim, ir mūsdienas. Neviens līdzeklis nekad nav ilgi darbojies. Tad viņš atsēdās atpakaļ savā vietā, skatīdamies, kādu iespaidu būs atstājusi viņa runa.